„Bet vēlāk Dāvidam sirds jo strauji lēca krūtīs, tādēļ, ka viņš bija nogriezis apģērba stūri, kas piederēja Saulam.” (1.Sam. 24:6)
Piedzīvojot kaut ko satraucošu, mēs, tāpat kā Dāvids, pēkšņi sajūtam, ka mūsu krūtīs sit sirds. Parasti ikdienā mēs nejūtam tās darbību, tāpēc arī nesekojam līdzi tam, kas īsti notiek krūšu dobumā. Tomēr, ja ieklausāmies tās pukstos, atklājam, cik daudz dažādas emocijas varam uztvert. Tur atklājas sāpes, prieks, pārsteigums, pārdzīvojums, miers...
Kāpēc sirds pukst?
Gadu no gada 24h diennaktī sirds sit savu monotono ritmu. Kad tu mierīgi sēdi, tai ir jāsit tikai 70 reizes minūtē. Lai precīzi varētu strādāt, tā izmanto elektrisko strāvu. Sirds ir vienīgais orgāns, kas pats sev nodrošina enerģiju. Dziļi sirds sieniņās tiek ražoti elektriskie impulsi, kas nodrošina regulāru sirdsdarbību. Šie impulsi rūpējas par to, lai šūnas, kas veido sirds muskuļa sieniņas, darbotos saskaņā. Sirdij saraujoties ar lielu spēku, asinsvadu sistēmā tiek iepumpētas asinis, un šo spiedienu sauc par sistolisko jeb augšējo spiedienu. Tam ideāli nevajadzētu pārsniegt 120 mm/Hg. Bet laikā, kad sirds atpūšas starp grūdieniem, spiedienu asinsrites sistēmā nodrošina artērijas, kuras saraujas pēc spiediena radītās izplešanās, un to sauc par diastolisko jeb apakšējo spiedienu. Tam ieteicams būt ne vairāk par 80 mm/Hg. Šis mehānisms nodrošina asins piekļuvi ikvienai ķermeņa daļai. To vada veģetatīvā nervu sistēma, un ar savu gribu tās darbību ietekmēt tiešā veidā nav iespējams.
Vai ir svarīgi zināt savu asinsspiedienu?
Ja asinsspiediens pārsniedz 140/90, tad tā ir nopietna saslimšana, kuru sauc par arteriālo hipertensiju (AH), kādreiz – hipertoniju. Apmēram 60-70 gadu vecumā 75% cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens (PS). Bet arī jauniem vajadzētu būt uzmanīgiem, jo 20–29 gadu vecuma grupā AH ir 18,8% vīriešiem un 3,1% sievietēm.
Vai PS ir bīstams?
Pie PS asinsvadu sieniņām ir jāiztur lielāka slodze, tāpēc to muskuļi ar laiku sabiezē, un artērijas kļūst neelastīgas. Spiediena ietekmē tiek bojāts arī iekšējais audu slānis, līdz ar to abi faktori sekmē straujāku izgulšņu veidošanos. Trombu problēmu var salīdzināt ar dūmvadu, kurā, iemūrējot pamīšus vairākas putnu lidspalvas, iespējams pilnībā neitralizēt tā vilkmi, jo veidojas dūmu virpuļi. Un vēl lielā spiediena ietekmē tiek bojāti sīkie asinsvadi – kapilāri. Īpaši bīstami šie bojājumi ir galvas smadzenēs, nierēs un acs tīklenē. Tāpēc varam uzskatīt, ka PS bojā ķermeņa orgānus un izraisa miokarda infarktu, nieru un smadzeņu asinsvadu slimības, redzes pavājināšanos. Tomēr, manuprāt, lielākā PS problēma ir tā, ka lielākā daļa slimnieku nepievērš tam nekādu vērību, jo neizjūt būtiskus simptomus, īpaši sākuma stadijā. Līdz ar to mediķi reizēm šo slimību sauc par kluso slepkavu, jo bieži cilvēki pie paaugstināta tonusa jūtas pat labāk, nekā tad, ja tiem ir optimāls spiediens.
Kā rodas PS?
Daudzos gadījumos īstos iemeslus AH noskaidrot nav iespējams. Apmēram tikai 10% gadījumos PS ir kā kādas slimības blakusparādība, piem., pie nieru slimībām, pie lieliem centrālās nervu sistēmas bojājumiem vai artrīta un citiem asinsrites traucējumiem. Pamatā bojājumus asinsrites regulācijas sistēmā veicina iedzimtība +/vai dzīvesveids. Līdz ar to veselīga dzīvesveida piekritēji apgalvo, ka līdz pat 90 % gadījumos AH pamatcēlonis ir DZĪVESVEIDS, kā būtiskākos slimības veicinātājus minot vismaz 8 faktorus:
Sāls patēriņš virs 4g dienā, jo nātrijs paaugstina asinsspiedienu.
Aizsprostotas artērijas. Katrai ķermeņa daļai vajadzīgs saņemt noteiktu daudzumu asiņu. Jo tievāks asinsvads, jo nepieciešams lielāks spiediens, lai nodrošinātu vajadzīgo ražību.
Smēķēšana, jo tabakas dūmos esošās kaitīgās vielas veicina strauju asinsvadu apkaļķošanos, kā arī nikotīns sašaurina asinsvadus, un, izsmēķējot cigareti, vismaz uz pusstundu paaugstinās asinsspiediens.
Liekais svars. Jo vairāk aug ķermeņa masa, jo vairāk sašaurinās sirds artērijas! Ir izrēķināts: 1kg tauku masas izraisa 15 km(!) papildu asinsvadu kapilāru veidošanos.
Jebkāda daudzuma alkohola lietošana. Pat mērena alkohola lietošana var būt par iemeslu ievērojamai hipertonijai.
Kofeīnu saturoši dzērieni. Viena tasīte kafijas dienā var ievērojami paaugstināt asinsspiedienu par 5-6 punktiem.
Mazkustīgs dzīvesveids, jo kustību trūkums veicina aptaukošanos, kā arī sirds mazspēju un aterosklerozi.
Stress. Speciālisti atzīst, ka hipertonija ir psihosomatiska saslimšana. To pierāda fakts, ka nodaļas galvenā ārsta vizītes laikā reizēm pacientiem asinsspiediens paaugstinās par 40 vienībām.
Tāpēc ļoti būtiski ir zināt:
Kā vislabāk noteikt savu asinsspiedienu?
Parasti asinsspiedienu mēra, apmeklējot ārstu. Tomēr, ja rodas aizdomas par PS iespējamību pašsajūtas vai iedzimtas noslieces dēļ, svarīgi ir izmērīt asinsspiedienu biežāk un dažādās dienas situācijās. Tāpēc ir labi, ja vari iemācīties to noteikt pats vai atrast kādu tuvu draugu, kurš to jau prot. Lai gan mūsdienās ir pieejami dažādi automātiskie un pusautomātiskie spiediena mērāmie aparāti, precizitātes dēļ tomēr labāk izvēlēties mehānisko mērāmo instrumentu.
Negaidi, kad sirds krūtīs sāks lēkt straujāk...
*******
Ansis Roderts
Masāžas terapeits un veselības atjaunošanas speciālists (Sertifikāta Nr. 15/1/05, Nenačovice, 05.03.2006.)
*******
Izmantotā literatūra:
1. Latvijas izglītības un informācijas sistēma http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/33/33teksts.html)
2. Dr. med. V. Dzērve, “Sirds un asinsvadu slimību izraisītie sociālie un ekonomiskie zudumi Rīgas iedzīvotājiem”
