Sargi savu sirdi! I daļa.

“Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”( Sal.pam.4:23)

Esmu pārliecināts, ka Salamana teiktais attiecas gan uz sirdi garīgā nozīmē, gan uz miesīgo ķermeni. Jo - vai esi kādreiz aizdomājies par to, kā būtu, ja tava sirds pēkšņi apstātos? Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr vien krūtīs pukst šis dūres lieluma orgāns, kas katru dienu pārsūknē 6500 litru asins, nodrošinot ķermeni ar skābekli un barības vielām. Taču izrādās, ka cilvēki visā pasaulē, un it īpaši Latvijā, visvairāk nodara pāri tieši savai sirdij, jo “saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.”¹ 2004.gadā 55,9% no visiem nāves gadījumiem cēlonis bija SAS, jeb absolūtos skaitļos 17896 uz 32041 mirušajiem kopā. ²

Kas apdraud šo svarīgo orgānu un kāpēc?

Pamatā tiek minēti četri biedi: holesterīns, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana. Šoreiz parunāsim par holesterīnu.

Varbūt kādam holesterīns šķiet uzpūsts bubulis. Kāds cits varbūt brīnās, kāpēc ārsts pilnīgi veselam cilvēkam liek noteikt holesterīna līmeni? Bet vēl vairāk izbrīnīto ir tad, kad veselo vīru kā ozolu pēkšņi piemeklē infarkts... Par to, ka pastāv izbrīnītie, liecina statistika, jo 20% no Latvijas iedzīvotājiem nezina, kas ir holesterīns, vai arī tiem ir vājš priekšstats par to. Toties medicīnas literatūra raksta, ka “paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir vislielākais riska faktors, kas sekmē koronārās (vainagartērijas) sirds slimības attīstību gan vīriešiem, gan sievietēm.” ³ Līdz ar to holesterīnu bieži sauc par „slepkavu Nr.1”.

Ko mēs zinām par holesterīnu?

Holesterīns organismā ir ļoti nepieciešams, jo tas pilda svarīgas funkcijas: piedalās D vitamīna, žults skābju, šūnu apvalka un nervu šūnu veidošanā. Holesterīns ir sastopams visos dzīvnieku valsts produktos un tikai tajos. Taču tas tiek ražots aknās, tāpēc ar uzturu uzņemt holesterīnu nav nepieciešams.

Svarīgi ir zināt par divu veidu holesterīniem jeb lipoproteīniem – zema blīvuma (ZBLH) jeb slikto un augsta blīvuma (ABLH) jeb labo. ZBLH apgādā organisma šūnas ar nepieciešamo holesterīnu, bet arī izgulsnējas asinsvados. ABLH savukārt savāc lieko holesterīnu no šūnām un asinsvadiem un izvada to no organisma.

Kāpēc holesterīns ir slikts?

Sliktais holesterīns izgulsnējas visos organisma asinsvados, tos padarot šaurākus un neelastīgus. Šo procesu pastiprina augsts asinsspiediens, smēķēšana, paaugstināts cukura līmenis. Sašaurināti asinsvadi nespēj caur sevi izlaist pietiekoši daudz asiņu, līdz ar to atsevišķām ķermeņa daļām sāk pietrūkt barības un skābekļa. To sauc par aterosklerozi. Visbiežāk nepabarots paliek sirds muskulis, kā rezultātā rodas sirds mazspēja jeb išēmiskā slimība . Parasti cilvēkiem pirmie izgulsnējumi asinsvados sāk parādīties jau no 20 gadu vecuma. Taču pirmie pašsajūtas pasliktināšanās simptomi tiek konstatēti tikai ~60 g. vecumā, kad asinsvadu šķērslaukums vairs ir tikai 40% no sākotnējā.

Kā uzzināt, vai holesterīns ir par daudz?

Holesterīna līmeni var noteikt ar stripu aparātu vai laboratorijā.

Optimālie lielumi: kopējais zem 5,2 mmol/l ABLH: virs 1,2 mmol/l un ZBLH: zem 3,5 mmol/l. Katastrofāli lielumi (ar visiem līdzekļiem jārisina): kopējais – virs 6,5 mmol/l, ZBLH – virs 4,5 mmol/l, ABLH – zem 0,9 mmol/l

Svarīgi ir zināt ne tikai kopējo ZBLH+ABLH+..., bet arī to, cik ir sliktais un cik labais holesterīns. Kāpēc tik smalki? Tāpēc, ka daudziem, kuriem ir normāls kopējais līmenis, sīki izmeklējot, var atklāties bīstami pazemināts ABLH līmenis.

Ja tev ir paaugstināts holesterīna līmenis, tad tas nenozīmē, ka esi obligāti slims ar kādu no SAS, bet tas ir pietiekoši skaļš signāls, lai apstātos un padomātu. Diemžēl apm. 20% no tiem, kuri zina, ka viņiem ir paaugstināts holesterīna līmenis, neko nav darījuši savas veselības labā.

Ņemsim vērā Salamana padomu!

Turpinājums sekos.

Ansis Roderts, Talsu draudzes veselības kalpošanas nodaļa.

¹Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra www.vsmtva.gov.lv

²Informatīvais ziņojums par ES Veselības ministru 2006. g. sanāksmi.

³Holesterīna rokasgrāmata, Jumava, 2003.g., 7.lpp.