Šoreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību trešajam faktoram, kas apdraud sirds veselību – liekais svars. Lieko svaru varētu uzskatīt par galējību. Esmu novērojis, ka arī attieksme pret šo problēmu bieži ir galēja. Kamēr vieni izmēģina jebkuru metodi slaidas figūras atgūšanai, citi labpatikā priecājas par apaļajiem, sakot: „Laba cilvēka vajag daudz!”
Arī Bībele izsaka divējādu attieksmi pret taukiem. No vienas puses, tā treknumu uzskata par svētību un pat iesaka: „Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots...” (Neh 8:10) No otras – norāda, ka pēc aptaukošanās seko grēki un izlaidība: „Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības...” (Jer. 5:28) Tomēr šajā jautājumā visai interesants likās Jesajas grāmatā rakstītais: „Tanī dienā novelsies viņa, Asura, nasta no taviem kamiešiem un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz viņa treknuma.” (Jesajas 10:27) Līdz pat mūsu dienām ir saglabājusies pārliecība, ka pārmērīga aptaukošanās noved pie ātra sabrukuma -- Pasaules Veselības Organizācija ir novērojusi, ka 80 gadu vecumu sasniedz tikai 10% cilvēku ar lieko svaru.
Cik daudz ir par daudz?
Vienkāršākais veids, kā noteikt lieko svaru, ir pēc Ķermeņa masas indeksa (ĶMI). Formula: ĶMI=svars (kg): augums (m)2 (normas skat. tab.) Piemēram, ja svars ir 70 kg, augums 1,75m, tad 70:1,752=22,86. Tātad ķermeņa svars ir normāls.
| Novērtējums | ĶMI (kg/m2) |
| Pazemināts | <18.5 |
| Normāls | 18.5-24.9 |
| Lieks svars | >25 |
| Aptaukošanās | >30 |
| Aptaukošanās I | 30.0-34.9 |
| Aptaukošanās II | 35.0-39.9 |
| Aptaukošanās III | >40.0 |
Ir vēl kāds veids, kā viegli noteikt, vai tauki nav par daudz sakrājušies zem ādas – gurnu un vidukļa apkārtmēru attiecība. Vīrietim jābūt ne vairāk kā 1:1, bet sievietes viduklim vajadzētu būt tievākam 1:0,8 un mazāk. Ja viduklis ir resnāks, tad neatkarīgi no pakāpes var gaidīt kādu no sirds slimībām.
Kāpēc liekais svars ir bīstams?
Ar lieko svaru saista daudzas problēmas, bet jāatceras, ka bieži vien aptaukošanās ir komplektā ar citiem riska faktoriem, kā arī ir šo riska faktoru izraisītāja. Jau pie sākotnējās - pirmās pakāpes aptaukošanās - ateroskleroze tiek novērota katram trešajam. Bet 80 % cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, tāpat ir novēroti patoloģiski sirds - asinsvadu sistēmas mērījumi un, pirmkārt, paaugstināts asinsspiediens (PA). Ir kāda pārsteidzoša nianse, ko min statistika. 50% hipertensijas slimniekiem PA iemesls ir liekais svars, taču novājēšana palīdz atbrīvoties no PA bez jebkādām zālēm 60% korpulento hipertensijas slimnieku. Domāju, ka tas ir saistīts ar novājēšanas procesa labvēlīgo ietekmi uz organismu.
Vēl obligāti jāpiemin liekā svara un II tipa diabēta ciešo saistību pat līdz 85% cukura slimnieku. Iespēja saslimt ar šo slimību pieaug ar katru liekā svara kilogramu! Jo aptaukošanās veicina šūnu pretestību insulīnam, līdz ar to tās nespēj sadedzināt ogļhidrātus. Savukārt diabēts bieži vien ir sākums dažādām sirds kaitēm.
| Ja ir liekais svars, tad: |
| 3x lielāks infarkta risks 4x lielāka nosliece uz PA 5x biežāk saslimst ar diabētu 5x lielāka iespējamība, ka ir paaugstināts holesterīna līmenis 6x biežāk sirgst ar žults pūšļa slimībām biežāk slimo ar vēzi lielāka nosliece uz depresiju |
No kā rodas liekie kilogrami?
Zinātne min trīs galvenos faktorus – nepareizs uzturs, kustību trūkums un iedzimtība. Par uzturu un kustībām viss tā kā būtu skaidrs, jo mobilitātes laikmetā fizisks darbs un aktīvas kustības ikdienā ir samazinātas līdz minimumam. Bet par iedzimtību, uz ko daudzi gribētu novelt savu lieko kilogramu nastu, man radās dažas pārdomas.
Izrādās, ka mediķi cīnās par iespēju „salabot” gēnus, lai novērstu aptaukošanos. “Aptaukošanās ir sarežģīta ģenētiska problēma, jo svara regulēšanā piedalās vairāki desmiti gēnu,” skaidro profesors Valdis Pīrāgs – Latvijas genoma projekta medicīniskais vadītājs. «Izrādās, svara regulācija notiek divos līmeņos. Vieni gēni nosaka apetītes un sāta līmeni, kura kontroles centrs atrodas smadzenēs, bet citi – regulē vielmaiņas ātrumu tauku vai muskuļu šūnās.” (1) Izrādās, apmēram 25–30% pasaules iedzīvotāju pieder t. s. taupīgajam vielmaiņas tipam, ko bērni pārmanto no saviem vecākiem, tātad ar noslieci uz aptaukošanos. Kā piemērs tam minēts fakts, ka Amerikas indiāņu ciltīs aptaukojušies ir gandrīz 90% cilvēku ar vidēju un augstu ienākumu līmeni. Un šeit rodas jautājums, kāpēc starp šīs pašas iedzimtības cilvēkiem, kuriem nav tik lieli ienākumi un kuri dzīvoja pāris desmit gadus iepriekš, korpulentums bija tikpat reta parādība kā spitālība Latvijā? Tāpēc mana pārliecība ir, ka liekā svara problēmas atslēga ir un paliek dzīvesveids!
Ansis Roderts
Izmantotā literatūra:
http://sandija.eu/?p=530
http://www.diabets.lv/lv/pacientiem6.htm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru