Vai tev jau ir ROKASGRĀMATA?

Iegādājoties jaunu elektroierīci, automašīnu, mēbeli vai kādu citu sadzīvei nepieciešamu lietu, tu līdzi saņem rokasgrāmatu jeb lietošanas pamācību no preces ražotāja. Vai nebūtu dīvaini, ja cilvēks, šis apbrīnojamais Dieva radīšanas meistardarbs, būtu izlaists no Radītāja rokām bez pamācības, kā apieties ar smalko mehānismu, kas bieži vien ir cilvēka prātam grūti izprotams un aptverams? Par laimi, šī rokasgrāmata ir tik īsa un vienkārša, ka to ar nelieliem paskaidrojumiem ir iespējams ievietot vienā Adventes Vēstu lapaspusē.

Nutrition Pareizs uzturs ir labas veselības pamats. Radītājs mūsu uzturam izraudzījis labību, augļus, riekstus un dārzeņus. Sagatavoti iespējami vienkārši un dabiski, tie ir visveselīgākais un stiprinošākais uzturs.

Exercise Rosīgums ir mūsu eksistences pamatlikums. Ja muskuļi netiek nodarbināti, tie kļūst vāji un nespēcīgi, bet kustības uzlabo gan fizisko, gan garīgo veselību, vairojot dzīvīgumu un spēku, kā arī cilvēka labsajūtu un optimismu.

Water Tā kā 70% no cilvēka ķermeņa ir ūdens, ir svarīgi zināt, cik, ko un kad dzert, lai saglabātu veselību. Savukārt ūdensdziedniecība (ūdens lietošana ārīgi) ir noderīga ne tikai profilaksei, bet arī dažādos slimību gadījumos.

Sunlight Saule ir Dieva radīts enerģijas avots, lai uzturētu augu un dzīvnieku valsts, tai skaitā cilvēka dzīvības ciklu. Tā ir ārkārtīgi svarīga organisma vielmaiņas procesiem un hormonālajam līdzsvaram.

Temperance Atturība. Lietot saprātīgi labās lietas un izvairīties no sliktajām ir ļoti vērtīgs, taču praksē bieži vien grūti īstenojams ieradums. Atturību nevar ne nopirkt, ne nopelnīt, bet tā ir svarīga Dieva dāvana, „Svētā Gara auglis” (Gal. 5:22,23).

Air Gaiss ir organisma svarīgākais resurss, jo bez tā mēs varam izdzīvot tikai dažas minūtes. Svaigs gaiss un pareiza elpošana novērš slimības, uzlabo vielmaiņu, nomierina nervus, rosina ēstgribu, veicina gremošanu un veselīgu, atspirdzinošu miegu.

Rest Atpūta. Lai atjaunotos, organismam ir nepieciešama atpūta. Veselībai svarīgi ir dažādi atpūtas veidi – gan miegs, gan brīvdienas, gan atvaļinājums, gan nelielas pārmaiņas darbadienas gaitās un fiziska izkustēšanās.

Trust Uzticība dievišķajam spēkam ir dāvana, kas palīdz izdarīt pareizu izvēli. Pateicība, prieks, labsirdība, uzticēšanās Dieva mīlestībai un rūpēm ir vislielākā drošība veselībai. „Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Sal.pam. 3:5,6

Atceries! Visi astoņi veselīga dzīvesveida principi darbojas ciešā saskaņā, un uz tiem var attiecināt to pašu, ko uz 10 morāles baušļiem – atmetot vienu, nedarbojas arī pārējie!

Šī rokasgrāmata ir tapusi, balstoties uz Elenas Vaitas rakstīto 1905.gadā. „Tīrs gaiss, saules stari, mērenība, miers, kustības, pareiza diēta, ūdens pielietošana un uzticēšanās dievišķajam spēkam — tie ir īstie dziedniecības līdzekļi.” (Kristus dziedinošā kalpošana, 127.lpp) Mūsdienās tā ir atradusi atbalstu neskaitāmos zinātniskos pētījumos un ar panākumiem darbojas adventistu sanatorijās visā pasaulē. Sākot lietot šo rokasgrāmatu, daudzi piedzīvo, lūk, ko - normalizējas svars, asinsspiediens, holesterīns, no zālēm atbrīvojas otrā tipa diabētiķis, sakārtojas gremošanas sistēma un iekšējo orgānu darbība, uzlabojas sirdsdarbība un asinsrite, atgūst spēku un nostiprinās muskuļi, efektīvāk sāk strādāt imūnsistēma, līdzsvarojas nervu sistēma, tiek atvieglotas sāpes locītavās un dažos gadījumos apstādināts vai pat likvidēts vēzis. Bet pāri visam – cilvēks atrod Pestītāju, risinājumu savai grēka problēmai. „Dabas likumi, kas ir Dieva likumi, ir radīti mūsu laimei. Mūsu paklausība šiem likumiem sekmē mūsu laimi uz šīs zemes un palīdz mums sagatavoties uz nākamo.” (Consels on Health, 390)


(Pārpublicēts no žurnāla "Adventes Vēstis", 2008. gada septembris)

Kad daudz ir par daudz

Šoreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību trešajam faktoram, kas apdraud sirds veselību – liekais svars. Lieko svaru varētu uzskatīt par galējību. Esmu novērojis, ka arī attieksme pret šo problēmu bieži ir galēja. Kamēr vieni izmēģina jebkuru metodi slaidas figūras atgūšanai, citi labpatikā priecājas par apaļajiem, sakot: „Laba cilvēka vajag daudz!”

Arī Bībele izsaka divējādu attieksmi pret taukiem. No vienas puses, tā treknumu uzskata par svētību un pat iesaka: „Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots...” (Neh 8:10) No otras – norāda, ka pēc aptaukošanās seko grēki un izlaidība: „Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības...” (Jer. 5:28) Tomēr šajā jautājumā visai interesants likās Jesajas grāmatā rakstītais: „Tanī dienā novelsies viņa, Asura, nasta no taviem kamiešiem un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz viņa treknuma.” (Jesajas 10:27) Līdz pat mūsu dienām ir saglabājusies pārliecība, ka pārmērīga aptaukošanās noved pie ātra sabrukuma -- Pasaules Veselības Organizācija ir novērojusi, ka 80 gadu vecumu sasniedz tikai 10% cilvēku ar lieko svaru.

Cik daudz ir par daudz?

Vienkāršākais veids, kā noteikt lieko svaru, ir pēc Ķermeņa masas indeksa (ĶMI). Formula: ĶMI=svars (kg): augums (m)2 (normas skat. tab.) Piemēram, ja svars ir 70 kg, augums 1,75m, tad 70:1,752=22,86. Tātad ķermeņa svars ir normāls.

Novērtējums

ĶMI (kg/m2)

Pazemināts

<18.5

Normāls

18.5-24.9

Lieks svars

>25

Aptaukošanās

>30

Aptaukošanās I

30.0-34.9

Aptaukošanās II

35.0-39.9

Aptaukošanās III

>40.0

Ir vēl kāds veids, kā viegli noteikt, vai tauki nav par daudz sakrājušies zem ādas – gurnu un vidukļa apkārtmēru attiecība. Vīrietim jābūt ne vairāk kā 1:1, bet sievietes viduklim vajadzētu būt tievākam 1:0,8 un mazāk. Ja viduklis ir resnāks, tad neatkarīgi no pakāpes var gaidīt kādu no sirds slimībām.

Kāpēc liekais svars ir bīstams?

Ar lieko svaru saista daudzas problēmas, bet jāatceras, ka bieži vien aptaukošanās ir komplektā ar citiem riska faktoriem, kā arī ir šo riska faktoru izraisītāja. Jau pie sākotnējās - pirmās pakāpes aptaukošanās - ateroskleroze tiek novērota katram trešajam. Bet 80 % cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, tāpat ir novēroti patoloģiski sirds - asinsvadu sistēmas mērījumi un, pirmkārt, paaugstināts asinsspiediens (PA). Ir kāda pārsteidzoša nianse, ko min statistika. 50% hipertensijas slimniekiem PA iemesls ir liekais svars, taču novājēšana palīdz atbrīvoties no PA bez jebkādām zālēm 60% korpulento hipertensijas slimnieku. Domāju, ka tas ir saistīts ar novājēšanas procesa labvēlīgo ietekmi uz organismu.

Vēl obligāti jāpiemin liekā svara un II tipa diabēta ciešo saistību pat līdz 85% cukura slimnieku. Iespēja saslimt ar šo slimību pieaug ar katru liekā svara kilogramu! Jo aptaukošanās veicina šūnu pretestību insulīnam, līdz ar to tās nespēj sadedzināt ogļhidrātus. Savukārt diabēts bieži vien ir sākums dažādām sirds kaitēm.

Ja ir liekais svars, tad:

3x lielāks infarkta risks

4x lielāka nosliece uz PA

5x biežāk saslimst ar diabētu

5x lielāka iespējamība, ka ir paaugstināts holesterīna līmenis

6x biežāk sirgst ar žults pūšļa slimībām

biežāk slimo ar vēzi

lielāka nosliece uz depresiju


No kā rodas liekie kilogrami?

Zinātne min trīs galvenos faktorus – nepareizs uzturs, kustību trūkums un iedzimtība. Par uzturu un kustībām viss tā kā būtu skaidrs, jo mobilitātes laikmetā fizisks darbs un aktīvas kustības ikdienā ir samazinātas līdz minimumam. Bet par iedzimtību, uz ko daudzi gribētu novelt savu lieko kilogramu nastu, man radās dažas pārdomas.

Izrādās, ka mediķi cīnās par iespēju „salabot” gēnus, lai novērstu aptaukošanos. “Aptaukošanās ir sarežģīta ģenētiska problēma, jo svara regulēšanā piedalās vairāki desmiti gēnu,” skaidro profesors Valdis Pīrāgs – Latvijas genoma projekta medicīniskais vadītājs. «Izrādās, svara regulācija notiek divos līmeņos. Vieni gēni nosaka apetītes un sāta līmeni, kura kontroles centrs atrodas smadzenēs, bet citi – regulē vielmaiņas ātrumu tauku vai muskuļu šūnās.” (1) Izrādās, apmēram 25–30% pasaules iedzīvotāju pieder t. s. taupīgajam vielmaiņas tipam, ko bērni pārmanto no saviem vecākiem, tātad ar noslieci uz aptaukošanos. Kā piemērs tam minēts fakts, ka Amerikas indiāņu ciltīs aptaukojušies ir gandrīz 90% cilvēku ar vidēju un augstu ienākumu līmeni. Un šeit rodas jautājums, kāpēc starp šīs pašas iedzimtības cilvēkiem, kuriem nav tik lieli ienākumi un kuri dzīvoja pāris desmit gadus iepriekš, korpulentums bija tikpat reta parādība kā spitālība Latvijā? Tāpēc mana pārliecība ir, ka liekā svara problēmas atslēga ir un paliek dzīvesveids!

Ansis Roderts

Izmantotā literatūra:

http://sandija.eu/?p=530

http://www.diabets.lv/lv/pacientiem6.htm

Sargi savu sirdi II - Kad sirds krūtis lec straujāk...

„Bet vēlāk Dāvidam sirds jo strauji lēca krūtīs, tādēļ, ka viņš bija nogriezis apģērba stūri, kas piederēja Saulam.” (1.Sam. 24:6)

Piedzīvojot kaut ko satraucošu, mēs, tāpat kā Dāvids, pēkšņi sajūtam, ka mūsu krūtīs sit sirds. Parasti ikdienā mēs nejūtam tās darbību, tāpēc arī nesekojam līdzi tam, kas īsti notiek krūšu dobumā. Tomēr, ja ieklausāmies tās pukstos, atklājam, cik daudz dažādas emocijas varam uztvert. Tur atklājas sāpes, prieks, pārsteigums, pārdzīvojums, miers...

Kāpēc sirds pukst?

Gadu no gada 24h diennaktī sirds sit savu monotono ritmu. Kad tu mierīgi sēdi, tai ir jāsit tikai 70 reizes minūtē. Lai precīzi varētu strādāt, tā izmanto elektrisko strāvu. Sirds ir vienīgais orgāns, kas pats sev nodrošina enerģiju. Dziļi sirds sieniņās tiek ražoti elektriskie impulsi, kas nodrošina regulāru sirdsdarbību. Šie impulsi rūpējas par to, lai šūnas, kas veido sirds muskuļa sieniņas, darbotos saskaņā. Sirdij saraujoties ar lielu spēku, asinsvadu sistēmā tiek iepumpētas asinis, un šo spiedienu sauc par sistolisko jeb augšējo spiedienu. Tam ideāli nevajadzētu pārsniegt 120 mm/Hg. Bet laikā, kad sirds atpūšas starp grūdieniem, spiedienu asinsrites sistēmā nodrošina artērijas, kuras saraujas pēc spiediena radītās izplešanās, un to sauc par diastolisko jeb apakšējo spiedienu. Tam ieteicams būt ne vairāk par 80 mm/Hg. Šis mehānisms nodrošina asins piekļuvi ikvienai ķermeņa daļai. To vada veģetatīvā nervu sistēma, un ar savu gribu tās darbību ietekmēt tiešā veidā nav iespējams.

Vai ir svarīgi zināt savu asinsspiedienu?

Ja asinsspiediens pārsniedz 140/90, tad tā ir nopietna saslimšana, kuru sauc par arteriālo hipertensiju (AH), kādreiz – hipertoniju. Apmēram 60-70 gadu vecumā 75% cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens (PS). Bet arī jauniem vajadzētu būt uzmanīgiem, jo 20–29 gadu vecuma grupā AH ir 18,8% vīriešiem un 3,1% sievietēm.

Vai PS ir bīstams?

Pie PS asinsvadu sieniņām ir jāiztur lielāka slodze, tāpēc to muskuļi ar laiku sabiezē, un artērijas kļūst neelastīgas. Spiediena ietekmē tiek bojāts arī iekšējais audu slānis, līdz ar to abi faktori sekmē straujāku izgulšņu veidošanos. Trombu problēmu var salīdzināt ar dūmvadu, kurā, iemūrējot pamīšus vairākas putnu lidspalvas, iespējams pilnībā neitralizēt tā vilkmi, jo veidojas dūmu virpuļi. Un vēl lielā spiediena ietekmē tiek bojāti sīkie asinsvadi kapilāri. Īpaši bīstami šie bojājumi ir galvas smadzenēs, nierēs un acs tīklenē. Tāpēc varam uzskatīt, ka PS bojā ķermeņa orgānus un izraisa miokarda infarktu, nieru un smadzeņu asinsvadu slimības, redzes pavājināšanos. Tomēr, manuprāt, lielākā PS problēma ir tā, ka lielākā daļa slimnieku nepievērš tam nekādu vērību, jo neizjūt būtiskus simptomus, īpaši sākuma stadijā. Līdz ar to mediķi reizēm šo slimību sauc par kluso slepkavu, jo bieži cilvēki pie paaugstināta tonusa jūtas pat labāk, nekā tad, ja tiem ir optimāls spiediens.

Kā rodas PS?

Daudzos gadījumos īstos iemeslus AH noskaidrot nav iespējams. Apmēram tikai 10% gadījumos PS ir kā kādas slimības blakusparādība, piem., pie nieru slimībām, pie lieliem centrālās nervu sistēmas bojājumiem vai artrīta un citiem asinsrites traucējumiem. Pamatā bojājumus asinsrites regulācijas sistēmā veicina iedzimtība +/vai dzīvesveids. Līdz ar to veselīga dzīvesveida piekritēji apgalvo, ka līdz pat 90 % gadījumos AH pamatcēlonis ir DZĪVESVEIDS, kā būtiskākos slimības veicinātājus minot vismaz 8 faktorus:

Sāls patēriņš virs 4g dienā, jo nātrijs paaugstina asinsspiedienu.

Aizsprostotas artērijas. Katrai ķermeņa daļai vajadzīgs saņemt noteiktu daudzumu asiņu. Jo tievāks asinsvads, jo nepieciešams lielāks spiediens, lai nodrošinātu vajadzīgo ražību.

Smēķēšana, jo tabakas dūmos esošās kaitīgās vielas veicina strauju asinsvadu apkaļķošanos, kā arī nikotīns sašaurina asinsvadus, un, izsmēķējot cigareti, vismaz uz pusstundu paaugstinās asinsspiediens.

Liekais svars. Jo vairāk aug ķermeņa masa, jo vairāk sašaurinās sirds artērijas! Ir izrēķināts: 1kg tauku masas izraisa 15 km(!) papildu asinsvadu kapilāru veidošanos.

Jebkāda daudzuma alkohola lietošana. Pat mērena alkohola lietošana var būt par iemeslu ievērojamai hipertonijai.

Kofeīnu saturoši dzērieni. Viena tasīte kafijas dienā var ievērojami paaugstināt asinsspiedienu par 5-6 punktiem.

Mazkustīgs dzīvesveids, jo kustību trūkums veicina aptaukošanos, kā arī sirds mazspēju un aterosklerozi.

Stress. Speciālisti atzīst, ka hipertonija ir psihosomatiska saslimšana. To pierāda fakts, ka nodaļas galvenā ārsta vizītes laikā reizēm pacientiem asinsspiediens paaugstinās par 40 vienībām.

Tāpēc ļoti būtiski ir zināt:

Kā vislabāk noteikt savu asinsspiedienu?

Parasti asinsspiedienu mēra, apmeklējot ārstu. Tomēr, ja rodas aizdomas par PS iespējamību pašsajūtas vai iedzimtas noslieces dēļ, svarīgi ir izmērīt asinsspiedienu biežāk un dažādās dienas situācijās. Tāpēc ir labi, ja vari iemācīties to noteikt pats vai atrast kādu tuvu draugu, kurš to jau prot. Lai gan mūsdienās ir pieejami dažādi automātiskie un pusautomātiskie spiediena mērāmie aparāti, precizitātes dēļ tomēr labāk izvēlēties mehānisko mērāmo instrumentu.

Negaidi, kad sirds krūtīs sāks lēkt straujāk...

*******

Ansis Roderts

Masāžas terapeits un veselības atjaunošanas speciālists (Sertifikāta Nr. 15/1/05, Nenačovice, 05.03.2006.)

*******

Izmantotā literatūra:

1. Latvijas izglītības un informācijas sistēma http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/33/33teksts.html)

2. Dr. med. V. Dzērve, “Sirds un asinsvadu slimību izraisītie sociālie un ekonomiskie zudumi Rīgas iedzīvotājiem”

3. www.zca.gov.lv/docs/new2007/2007.01.29-05.pdf

Sargi savu sirdi! I daļa.

“Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”( Sal.pam.4:23)

Esmu pārliecināts, ka Salamana teiktais attiecas gan uz sirdi garīgā nozīmē, gan uz miesīgo ķermeni. Jo - vai esi kādreiz aizdomājies par to, kā būtu, ja tava sirds pēkšņi apstātos? Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr vien krūtīs pukst šis dūres lieluma orgāns, kas katru dienu pārsūknē 6500 litru asins, nodrošinot ķermeni ar skābekli un barības vielām. Taču izrādās, ka cilvēki visā pasaulē, un it īpaši Latvijā, visvairāk nodara pāri tieši savai sirdij, jo “saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām (SAS) Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.”1 2004.gadā 55,9% no visiem nāves gadījumiem cēlonis bija SAS, jeb absolūtos skaitļos 17896 uz 32041 mirušajiem kopā. 2

Kas apdraud šo svarīgo orgānu un kāpēc?

Pamatā tiek minēti četri biedi: holesterīns, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana. Šoreiz parunāsim par holesterīnu.

Varbūt kādam holesterīns šķiet uzpūsts bubulis. Kāds cits varbūt brīnās, kāpēc ārsts pilnīgi veselam cilvēkam liek noteikt holesterīna līmeni? Bet vēl vairāk izbrīnīto ir tad, kad veselo vīru kā ozolu pēkšņi piemeklē infarkts... Par to, ka pastāv izbrīnītie, liecina statistika, jo 20% no Latvijas iedzīvotājiem nezina, kas ir holesterīns, vai arī tiem ir vājš priekšstats par to. Toties medicīnas literatūra raksta, ka “paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir vislielākais riska faktors, kas sekmē koronārās (vainagartērijas) sirds slimības attīstību gan vīriešiem, gan sievietēm.” 3 Līdz ar to holesterīnu bieži sauc par „slepkavu Nr.1”.

Ko mēs zinām par holesterīnu?

Holesterīns organismā ir ļoti nepieciešams, jo tas pilda svarīgas funkcijas: piedalās D vitamīna, žults skābju, šūnu apvalka un nervu šūnu veidošanā. Holesterīns ir sastopams visos dzīvnieku valsts produktos un tikai tajos. Taču tas tiek ražots aknās, tāpēc ar uzturu uzņemt holesterīnu nav nepieciešams.

Svarīgi ir zināt par divu veidu holesterīniem jeb lipoproteīniem – zema blīvuma (ZBLH) jeb slikto un augsta blīvuma (ABLH) jeb labo. ZBLH apgādā organisma šūnas ar nepieciešamo holesterīnu, bet arī izgulsnējas asinsvados. ABLH savukārt savāc lieko holesterīnu no šūnām un asinsvadiem un izvada to no organisma.

Kāpēc holesterīns ir slikts?

Sliktais holesterīns izgulsnējas visos organisma asinsvados, tos padarot šaurākus un neelastīgus. Šo procesu pastiprina augsts asinsspiediens, smēķēšana, paaugstināts cukura līmenis. Sašaurināti asinsvadi nespēj caur sevi izlaist pietiekoši daudz asiņu, līdz ar to atsevišķām ķermeņa daļām sāk pietrūkt barības un skābekļa. To sauc par aterosklerozi. Visbiežāk nepabarots paliek sirds muskulis, kā rezultātā rodas sirds mazspēja jeb išēmiskā slimība . Parasti cilvēkiem pirmie izgulsnējumi asinsvados sāk parādīties jau no 20 gadu vecuma. Taču pirmie pašsajūtas pasliktināšanās simptomi tiek konstatēti tikai ~60 g. vecumā, kad asinsvadu šķērslaukums vairs ir tikai 40% no sākotnējā.

Kā uzzināt, vai holesterīns ir par daudz?

Holesterīna līmeni var noteikt ar stripu aparātu vai laboratorijā.

Optimālie lielumi: kopējais zem 5,2 mmol/l ABLH: virs 1,2 mmol/l un ZBLH: zem 3,5 mmol/l. Katastrofāli lielumi (ar visiem līdzekļiem jārisina): kopējais – virs 6,5 mmol/l, ZBLH – virs 4,5 mmol/l, ABLH – zem 0,9 mmol/l

Svarīgi ir zināt ne tikai kopējo ZBLH+ABLH+..., bet arī to, cik ir sliktais un cik labais holesterīns. Kāpēc tik smalki? Tāpēc, ka daudziem, kuriem ir normāls kopējais līmenis, sīki izmeklējot, var atklāties bīstami pazemināts ABLH līmenis.

Ja tev ir paaugstināts holesterīna līmenis, tad tas nenozīmē, ka esi obligāti slims ar kādu no SAS, bet tas ir pietiekoši skaļš signāls, lai apstātos un padomātu. Diemžēl apm. 20% no tiem, kuri zina, ka viņiem ir paaugstināts holesterīna līmenis, neko nav darījuši savas veselības labā.

Ņemsim vērā Salamana padomu!

Turpinājums sekos.

Ansis Roderts, Talsu draudzes veselības kalpošanas nodaļa.

1Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra www.vsmtva.gov.lv

2Informatīvais ziņojums par ES Veselības ministru 2006. g. sanāksmi.

3Holesterīna rokasgrāmata, Jumava, 2003.g., 7.lpp.