Tradicionāli pret stresu cīnās ar dažādām atslābināšanās metodēm. Taču es vēlos atklāt kādu citu risinājumu šai problēmai.
Vispirms ir jāsaprot, ka „stress” nav nekas jauns, kas skar tikai priviliģētus cilvēkus. Stress ir nepieciešams dzīvībai un veselībai. Vienīgā vieta bez stresa ir kapsēta.
„Veselīgais” stress ir īslaicīga fizioloģiska pielāgošanās ikdienišķiem izaicinājumiem, kuri iedarbojas stimulējoši un uzlabo panākumus. „Sliktais” stress rodas no organisma nespējas pielāgoties apgrūtinājumiem vai arī kā sekas nesaskaņām starp prasībām un to izpildīšanu. Patiesībā atšķirība starp labo un slikto stresu ir atkarīga no katra indivīda reakcijas, jo stress nav pati situācija, bet gan mūsu reakcija uz to. Mūsu reakciju ietekmē personīgais situācijas skaidrojums, attieksme un iepriekšēja pieredze. Tas nozīmē, ka vismaz kaut kā mēs varam kontrolēt savu reakciju uz dzīves situācijām.
Mūsu organisms darbojas kā fizisks, garīgs, emocionāls un sociāls kopums. Tāpēc pastāv zināmas kopsakarības starp imūnsistēmu, uzturu, fizisku aktivitāti, atpūtu, garīgu uzvedību, stresa kontroli utt. Veiksmīgu stresa kontroli var salīdzināt ar labu veselību. Ja stress tevi uzvar, tas noved pie slimības.
Mums ir pastāvīgi jāpielāgojas nepārtraukti mainīgajai pasaulei visos četros aspektos: fiziski, garīgi, emocionāli un sociāli, piemēram, temperatūrai, gaismai, troksnim, fiziskam vai garīgam darbam, attiecībām ar Dievu un cilvēkiem, fiziskai vai garīgai traumai utt. Stresoru intensitāte var būt dažāda, kā arī var kombinēties vairāki stresa faktori. Vispārējais pielāgošanās sindroms nozīmē, ka organisms parasti reaģē vienādi, ja to izaicina kāda akūta stresa situācija, neatkarīgi no tā, kāda ir šī situācija – fiziska, garīga vai sociāla. Vispārējā pielāgošanās sindroma stadijas: 1) trauksme, 2) pretošanās, 3) pārgurums.
Stresa fizioloģiskā ietekme uz organismu
tūlītēja ietekme (atbilst trauksmes fāzei)
- izdalās adrenalīns
- paaugstinās asinsspiediens
- sirdsdarbība paātrinās
- vairāk asiņu muskuļos
- mazāk asiņu nierēm un gremošanas orgāniem
- acs zīlīšu paplašināšanās
- saasinās garīgā uztvere
Varētu teikt, ka šīs reakcijas ir „normālas”, jo tās atbilst fizioloģiskiem mehānismiem, kas ir nepieciešami, lai „cīnītos” vai „bēgtu”. Parasti šīs sekas pazūd, tiklīdz akūtā fāze ir pāri, neatstājot ļaunas sekas. Problēma rodas, ja stresors ir pārāk spēcīgs, pārāk ilgs vai nepareizā vietā.
ilgstoša stresa ietekme
- samazina spēju pretoties slimībām
- garīgs izsīkums
- iekšējs nemiers un uzbudinājums
- pašapziņas samazināšanās
- emocionāla pārjūtība
- tieksme pēc alkohola un narkotikām
- ticības un dzīves jēgas zudums
Ilgsotšs stress bez nepieciešamās atpūtas fāzes izraisa pārguruma stadiju, kas var radīt dažādas veselības problēmas, piemēram, gremošanas sūdzības, paaugstināts asinsspiediens, vājš libido, apetītes trūkums, novājināta imūnsistēma un, beidzot, depresija. Daži cilvēki vairāk cieš fiziski, turpretī citi vairāk izjūt sekas emocionāli vai sociāli, atkarībā no individuālās īpatnības.
Kā tas var būt, ka daži cilvēki var labāk kontrolēt stresu nekā citi? Cilvēki, kas var paciest lielāku slodzi, reaģē ar ne tik intensīvu reakciju. Mēs varam mācīties un vingrināties izturēt lielāku slodzi un labāk pārvaldīt stresa situācijas. To var panākt ar audzināšanu un veselīgu dzīvesveidu, kas stiprina mūsu pretošanās un pārvarēšanas spējas.
Atbilde uz stresu
Trīs reakcijas fāzes
A. Kairinājums jeb stresors - garīgs vai fizisks apgrūtinājums, kas var izraisīt stresu.
Mēs nevaram izvairīties no visām stresa situācijām, taču varam iemācīties izvairīties vismaz no dažām.
B. Uztvere. Mūsu apzinātā reakcija ir lielā mērā atkarīga no tā, kā mēs uztveram un vērtējam situāciju. Uztveri veido uzskati, audzināšana un iepriekšēja pieredze. Ko jūs teiktu par vīrieti, kas glauda zirnekli? Pat ja es zinātu, ka zirneklis nekož, man būtu neomulīgi un es turētos pa gabaliņu no šī cilvēka. Dažādām kultūrām un reliģijām ir dažādi uzskati un dažreiz pat māņticība, kas ļoti var ietekmēt tās locekļu uzskatus. Palīdzot cilvēkiem labot nepareizu uztveri, mēs varam mazināt viņu stresu. Piemēram, daudz nevajadzīgu baiļu izraisa nepareiza izpratne par Dievu.
C. Reakcija. Trauksmes reakcija ir atkarīga no autonomas nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Tas ir „vispārējās pielāgošanās sindroms”. To mēs maz varam ietekmēt. Mēs varam vienīgi uzlabot savu vispārējo fizisko un emocionālo veselības stāvokli. Tālāk mēs varam audzināt savu apzināto uzvedību, lai veiksmīgi uzveiktu situāciju. Tam var būt izšķiroša nozīme.
Nepareizi risinājumi
Problēmas noliegšana
Citu vainošana
Nomierinošu līdzekļu lietošana
alkohols
smēķēšana
lamāšanās
Daži praktiski padomi
Laiks
Modernajā dzīvē, kur viss kļūst arvien ātrāks, laika plānošana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām nodarbēm. Parasti ir jāizdara vairāk, nekā pieejamajā laika sprīdī ir iespējams izdarīt. Tāpēc veiksmīgi cilvēki ir iemācījušies nospraust prioritātes. Ir lietas, kas ir svarīgas, un ir citas lietas, kas ir steidzīgas. Citas lietas ir gan svarīgas, gan steidzīgas, bet citas nav ne viens, ne otrs. Vienalga, kā tu kārtosi, neiznāks laika visam. Tātad sāc ar svarīgo un atstāj ne tik svarīgo malā, ja arī tas būtu patīkams un labs.
Nauda
Uz šīs pasaules ir liela nabadzība, un tomēr ar naudu nevar nopirkt laimi. Daudz stresa un ciešanu sagādā nepareiza pieejamo līdzekļu sadale un arī tas, ka vēlamies vairāk nekā mums ir. Derīgs princips naudas izlietošanā ir šis: netērē vairāk, nekā tev ir. Bieži vien atšķirīgi uzskati par naudas izdošanu ir iemesls ģimenes strīdiem un politiskām nesaskaņām. Te var palīdzēt ikmēneša budžeta sastādīšana. Cik vien iespējams, vajadzētu izvairīties no parādiem. Pamatprincips, kas mums var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus naudas izdošanā, ir atzīt, ka viss pieder Dievam un mēs esam tikai Viņa pārvaldnieki. Tie, kas ir uzticīgi desmitā došanā, var apliecināt, ka ar Dieva svētību „nedaudz kļūst vairāk”. Salamans apliecina Dieva uzticību, atskatoties uz savu garo mūžu: „Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” Ps. 37:25
Cilvēki
Mēs esam radīti kā sociālas būtnes, un liela daļa mūsu dzīves laimes un panākumu ir atkarīga no mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem. Vēlos minēt trīs nelielus knifiņus ar lielu ietekmi attiecību uzlabošanai:
1. Smaidi. „Līksma sirds dara līksmu arī vaigu.” Sal.pam. 15:13
2. Esi pateicīgs. Saki biežāk „paldies”, arī tad, kad tas nav sevišķi vajadzīgs! Šis vārdiņs veic brīnumus un kritisku situāciju var pilnīgi izmainīt. Ikviens mīl pateicīgu cilvēku.
3. Ieklausies, pirms runā. Klausīties nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai klusēt, kamēr otrs beigs runāt. Klausīšanās prasa aktīvu uzmanību un līdzjūtību. Negaidi, ka ikviens tev piekritīs, arī tad, ja tev būs vislabākie argumenti. Bet gan: „Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretī svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību.” (1.Pētera 3:9) Un „cik vien iespējams, turiet mieru ar visiem cilvēkiem” (Rom. 12:18).
Slimība
Vai nu pie sava ķermeņa, vai pie iemīļota cilvēka, slimība vienmēr ir iemesls stresam, sevišķi hroniska slimība vai vēzis. Atcerieties, ka nevienam nepalīdzēsim, ja vainosim slimo vai vēl kādu citu situācijas izraisīšanā. Lai arī kāda izskatītos situācija, turies pie savas ticības Dievam un pieķeries Viņa apsolījumiem. Jēzus teica: „Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi; es jūs gribu atvieglināt.“ (Mt. 11:28)
Rūpes
Katram ir kādas rūpes. Bieži vien notiek tā, ka cilvēki ir norūpējušies par lietām, kas nav viņu daļa, un, vēl sliktāk, par lietām, kuras vispār nav iespējams mainīt. Jēzus neteica, ka mums nevajadzētu rūpēties par savu veselību vai par savu dienišķo maizi, bet gan Viņš uzsver vajadzību izvēlēties pareizās prioritātes dzīvē. „Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības, tad jums visas pārējās lietas tiks piemestas.” (Mt. 6:33) Tas ir brīnišķīgs apsolījums! Kāpēc neizmēģināt?
Atver kontu Stresa drošības bankā!
Veselīgs dzīvesveids dod fizisku, garīgu un emocionālu spēku, lai sagatavotos ikdienas izaicinājumiem, arī sociālā ziņā. Pēc manas pieredzes, tas ir vitāls aspekts veiksmīgai stresa kontrolei. Ievērojot šos norādījumus, tiek uzlabota dzīves kvalitāte, stiprināta imūnsistēma, celta pašapziņa, mierīgāk tiek uztverta spriedze ģimenē un darba vietā, stresori izskatās mazāki, miegs ir dziļāks, un ar tīru sirdsapziņu un uzticību Dievam tu varēsi dzīvei acīs skatīties ar pozitīvu un uzvarošu attieksmi!
Stresa kontroli varētu salīdzināt ar bankas kontu. Enerģija tiek noglabāta un iztērēta. Katras stresa pilnas situācijas apstrādāšana prasa fizisku un garīgu enerģiju, cita vairāk, cita mazāk. Arī kļūdains dzīves stils prasa fiziskas, garīgas un emocionālas rezerves. Kad bankas konts ir tukšs, nonākam pārguruma stadijā, depresijā, sabrukuma jeb izdegšanas fāzē. Svarīgi, lai enerģijas konta bilance vienmēr būtu pozitīva. Labs, regulārs miegs un atpūtas pauzes atjauno izlietoto iekšējo enerģiju. Svaigs gaiss un veselīgs uzturs sniedz jaunu enerģiju ķermenim un garam ikdienas uzdevumu veikšanai. Labi draugi tevi atkal uzmundrina, kad esi pie izsīkuma un sniedz nepieciešamo atbalstu. Tīra sirdsapziņa ir vislabākais nomierinošais līdzeklis pasaulē. Un beidzot, ir nepieciešams pārdabīgs spēks un gudrība, lai būtu sagatavots visiem dzīves izaicinājumiem. Dievs ir visa spēka avots, un Viņš ir apsolījis: „Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Fil 4:7
Prof. Dr. med. Jochen Hawlitschek, MPH (Šveice)
