Miegs, grafiks un skaidrs prāts

 

Mēs dzīvojam aizņemtā pasaulē. Patiesībā bizness ir kļuvis par tādu mūsu dzīves daļu, ka mēs domājam – tas liecina par produktivitāti. Daudziem no mums darbs ir kļuvis par dzīvi. Mēs steidzamies no vienas vietas uz otru, noņemamies pie saviem datoriem un runājam pa telefonu visas dienas garumā. Mēs ņemam darbu līdzi uz mājām un vienmēr esam satraukti par nākamo dienu.

Šāds saspringts dzīvesveids rada vismaz trīs problēmas:

1)                  tas var atstāt nopietnas sekas uz veselību;

2)                  aizraujoties ar aizņemtību, daudzi ir aizmirsuši dzīves vissvarīgākās prioritātes. Mums ir nepieciešams līdzsvars, lai dzīvotu veselīgu dzīvi – fiziski, emocionāli un garīgi.

3)                  Vēl viena problēma, ko rada mūsu aizņemtais dzīves stils, ir pārsātinātība, kas izraisa apātiju un garlaicību. „Ja mums no visām pusēm ir dažādi stimuli, mēs sasniedzam tādu punktu, kur vairs  nespējam pietiekami dziļi reaģēt ne uz ko. Bombardēti ar visu, kas ir aizraujošs un pieprasa mūsu uzmanību, mēs sliecamies.. atslēgt savu uzmanību no jebkā.”1

Sekojošie trīs principi ir pamats, lai iegūtu līdzsvaru, vienlaikus cīnoties par personīgo, ģimenes un profesionālo veiksmi. Tie ir svarīgi, un tos ir iespējams īstenot visiem - vienalga, vai esi ceļojošs speciālists, pārgurusi mājsaimniece vai noraizējies students.

 

1. Atvēli laiku savai fiziskajai veselībai.

Nedomā, ka esi pārāk aizņemts, lai rūpētos par savu veselību. Lai līdzsvarotu dažādās prioritātes un aizņemtos grafikus, svarīgi līdzekļi ir šādi:

Uzturs. Kofeīns, cukurs un alkohols ir stimulanti, kas laupa nervu sistēmai tās īsto enerģiju. Tie rada atkarību, bezmiegu un vēl lielāku nogurumu. Ar šķiedrvielām bagātie augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti un pākšaugi nodrošina barības vielas un antioksidantus, kas veido smadzenes un imūnsistēmas veselību, dod enerģiju nervu sistēmai un mazina stresu. Pārtikas veikalos un ēdnīcās tagad ir iespējams nopirkt izstrādājumus, kas ir veselīgāki, piemēram, pilngraudu maize vai makaroni, garšīgi dārzeņu vai augļu salāti, pupas, svaigi dārzeņi, ārstniecības augu tējas. Ņem līdzi pudelīti ar ūdeni, lai atcerētos bieži dzert ūdeni. Uzbudinātība un nogurums var nozīmēt to, ka tev ir nepieciešams ūdens.

Kustības. Kustības mazina nemieru un nogurumu, kā arī vairo enerģiju – gan fizisko, gan mentālo. Tās uzlabo koncentrēšanās spējas, problēmu risināšanas iemaņas un garastāvokli. Desmit minūšu pastaiga var uzlabot tavu garastāvokli vismaz uz stundu. Gaidīšanas laiku izmanto pastaigai. Pēc garas tikšanās vai nogurdinošas darba dienas tu vari nomierināties un atjaunot savus spēkus labā pastaigā. Esot darbā, izmanto kāpnes. Izmanto pārtraukumu, lai apietu apkārt biroja ēkai un izbaudītu svaigu gaisu un saules gaismu. Dzer ūdeni un ēd svaigus augļus, nevis putojošus sodas ūdeņus un neveselīgas konfekšu tāfelītes.

Atpūta. Hronisks miega trūkums pārpludina tavu ķermeni ar stresa hormoniem, bojā cukura līmeni asinīs, traucē mācīšanos, palielina slimību un depresijas risku, kā arī grauj mentālo un fizisko enerģiju. Kvalitatīvs, dziļš miegs ir saistīts ar garāku mūžu, uzlabotu enerģiju, garastāvokli, prāta darbību un veikumu. Tas mazina arī liekā svara, diabēta, sirds slimības, paaugstināta asinsspiediena, vēža risku, kā arī daudzus ar stresu saistītus traucējumus. Kofeīns, pārāk daudz tauku un cukura uzturā, alkohols, vēlas vakariņas, rūgtums pret kādu cilvēku un kustību trūkums dod savu artavu miega kvalitātes pasliktināšanā. Tavas gaitas palēnināšanās vakarā signalizē ķermenim un smadzenēm, ka ir laiks pieklust, atpūsties un atgūt spēkus jaunai dienai.

2. Atvēli laiku savai garīgajai veselībai.

Stundām ilga sēdēšana pie televizora vai internetā laupa enerģiju un palielina nogurumu un spriedzi. Toties prātu atsvaidzinošas pārmaiņas ir kā mazi atvaļinājumi smadzenēm. Pie tādām pieder relaksējoši hobiji, aktīvā atpūta, sadraudzības brīži, mācīšanās un brīvprātīgais darbs. Bez tam garīgā veselība ir līdzsvarota dzīvesveida centrā. Ir svarīgi atvēlēt laiku, lai noliktu savas prioritātes pie Dieva kājām. Viņš grib, lai mēs uzticamies Viņam – Viņš vadīs mūs droši cauri aizņemtās dzīves izaicinājumiem. Stiprini savu garīgo dzīvi, savienojoties ar Dievu lūgšanā, lasot Bībeli un garīgi iedvesmojošu literatūru.

3. Salēnini tempu, vai arī tu būsi izsmelts!

Kad esam pārguruši un tuvojamies sabrukumam, nenovēršamas sekas ir neefektivitāte, uzbudinātība, slikta veselība un līdzsvara trūkums. Ir daudz labu lietu, ko darīt. Bet reizēm arī „labo lietu” var būt par daudz. Tādā gadījumā ir svarīgi saprast vissvarīgākās prioritātes.

Jēzus iedrošināja savus darbā nogurušos mācekļus: „Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties.”2 Jo pie viņiem nāca daudz cilvēku, un viņiem nebija laika pat paēst.

Radot šo pasauli, Dievs zināja, ka cilvēkiem būs vajadzīgs īpašs laiks atpūtai, sadraudzībai un lai satiktos ar Viņu, tāpēc  Viņš nolika īpašu dienu tieši šim mērķim.3 „Atceries svētīt sabata dienu! .. septītā diena ir sabats Kungam.. – tad nedari nekādu darbu..”4

Dievam rūp tavs darba grafiks – Viņš grib, lai tu atpūties fiziski, emocionāli un garīgi. Viņš aicina tevi ieiet Viņa dusā.

Mums visiem ir daudzas lomas un atbildības, tās ietver tādas jomas kā darbs, laulība, bērni, personība, draudze un sabiedrība. Katra loma var dot piepildījumu un enerģiju, ja tās ir pareizā līdzsvarā. Līdzsvarotu dzīvi varam veidot tikai vienu dienu – tikai šodien. Taču tā nav nejaušība – tā ir izvēle!

 

Ansis Roderts - fizioterapeits

1.        Winter R. Still Bored in a Culture of Entertainment. InterVarsity Press, Downer's Grove, IL. 2002, p. 37. 

2.        Marka 6:31.

3.      1. Mozus 2:2-3. 

4.    2. Mozus 20:8,10

Kustības stiprina imūnsistēmu

Šķiet, ka šobrīd svarīgākais veselības jautājums ir imunitāte. Lai gan tās stiprināšanai svarīgi ir visi astoņi dabas ārsti – uzturs un ūdens, saule un svaigs gaiss, kustības un atpūta, atturība un uzticība, šoreiz atgādināsim par to, cik svarīgi ir kustēties, jo laba asinsrite nozīmē arī labu imunitāti. Materiāls ņemts no žurnāla Adventist World, 2009. gada jūnija numura.

Jūsu slejās tiek uzsvērts kustību svarīgums, bet es baidos sportot, jo esmu dzirdējusi par atlētiem, kuri miruši sporta pasākumu laikā vai drīz pēc tam. Cik droši vispār ir kustēties?

Patiešām šad un tad kāds atlēts piedzīvo „pēkšņu nāvi”. Par laimi, tādi gadījumi ir neikdienišķi, taču ziņas par to piesaista uzmanību, jo neviens negaida kaut ko tādu no aktīvas personas. Daži no šādu gadījumu iemesliem:

  • anormāla sirds muskuļa sabiezējums (hipertrofiskā kardiomiopātija),
  • sirds ritma traucējumi,
  • anormāla vainagartēriju uzbūve, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli (parasti iedzimta vaina),
  • sirds vainagartēriju slimība, kur asinsvadus sašaurinājušas holesterīna plātnītes.

Un tomēr mēs uzsveram regulāru kustību svarīgumu, jo ir pierādīts, ka tās patiešām sniedz labumus mūsu veselībai. Un tie ir:

  • fizisks možums un labsajūta,
  • samazina lieko svaru: dažādas diētas parasti ir efektīvas ierobežotu laiku, taču regulāras kustības palīdz iegūt un saglabāt ideālu svaru,
  • samazinoties svaram, ir mazāks risks iegūt 2. tipa diabētu,
  • mazāks risks iegūt paaugstinātu asinsspiedienu,
  • uzlabo prāta darbību jebkurā vecumā.

Tomēr, pirms uzsākt kādu kustību programmu, vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu, vai jums nav kādas zināmas veselības problēmas vai nosliece uz kādu kaiti.

Treniņus vajadzētu sākt lēni un pakāpeniski palielināt slodzi. Kustību svētības ir milzīgas, un, ja tās veic pareizi, reāls risks – minimāls. (Vienkārši un efektīvi kontrolēt kustību intensitāti palīdz pulss. Veikt izvēlēto kustību programmu ar 110-120 sitieniem minūtē ir efektīvi ne tikai vispārīgai ķermeņa attīstībai (fitnesam), bet arī sportā.)

Kādas kustības ir vislabākās?

Dan Buettner, National Geographic grāmatas The Blue Zone autors, kurš pētīja ilgdzīvotājus, arī septītās dienas adventistus, atbild, ka vislabāk ir „kustēties dabīgi... būt aktīvam bez vajadzības domāt par to”. (231.lpp.) Aktivitātei ir jābūt mērenai. Ieteicams aktīvi kustēties vismaz 30 minūtes katru dienu. Arī sabatā – kāpēc snaudiena vietā neiziet kādu gabaliņu pastaigā?

Lai kustības būtu pēc iespējas dabīgākas, šeit vēl daži ieteikumi:

  • Ja tu brauc uz darbu ar mašīnu, atstāj to kādu gabaliņu tālāk no savas darbavietas.
  • Esi priecīgs kustoties! Pastaigājies ar draugu darba starplaikos vai aizej uz veikalu ar kājām.
  • Izvēlies darbu dārzā. Elena Vaita ieteica pat ļoti aizņemtiem mācītājiem izvēlēties šo veselīgo izkustēšanos.
  • Kusties kopā ar savu dzīvesbiedru, draugu vai kādu ģimenes locekli. Tas palīdz saglabāt motivāciju.
  • Sadali savu dienas kustību laiku, piemēram, 40 minūtes divos 20 minūšu periodos. Ieguvums būs tas pats.

Tātad – izvēlies kustības, kas tev sagādā prieku, dari to neatlaidīgi un, galvenais, – vienkārši dari!

Vai kustēties var sākt jebkurā vecumā?

Kustības, kas ir atbilstošas vecumam, veselības stāvoklim un klimatiskajiem apstākļiem, ir svētība visiem. Tomēr vēlreiz aicinām konsultēties ar ģimenes ārstu, pirms uzsākat kādu kustību programmu.

Žurnālā British Medical Journal 2009. gada marta numurā bija ziņots par kādu pētījumu, kurā atklājās, ka regulāra, pieaugoša aktivitāte, kas uzsākta vidējos gados, atmaksājas ar samazinātu nāves risku šajā vecumā tādā pašā līmenī kā tiem, kas ir vienmēr bijuši ar augstu aktivitāti. Tāds pats pozitīvs efekts iegūstams, ja atmet smēķēšanu līdzīgā cilvēku grupā.

ASV galvenajā medicīnas žurnālā lasām: “Nav vēl atrasts labāks medikaments, kas tik pamatīgi nodrošinātu noturīgu veselību, kā ķermeņa kustību programma visam mūžam.” (Bortz: Journal of American Medical Association: 1982:248, 1203)

Pierādījumi ir aktuāli mūsdienās, bet Dieva kalpones Elenas Vaitas padoms ir bijis ar mums visus šos gadus. Tāpēc vienkārši kustēsimies un saņemsim svētības!

Liecības draudzei, 2. sēj., 525, 526.lpp.: “Galvenais, ja ne vienīgais iemesls tam, kāpēc daudzi slimo, ir traucējumi asinsriņķošanā un vielu maiņā, kas nepieciešamas veselībai un dzīvībai. Viņi nav devuši savam ķermenim iespēju darboties, ne arī savām plaušām barību, kas ir tīrs un svaigs gaiss; tāpēc asinīm nav iespējams būt dzīvinošām, un caur visu organismu tās plūst kūtri. Jo vairāk mēs kustamies, jo labāka būs asinsriņķošana. Kustību trūkuma dēļ mirst vairāk cilvēku nekā no pārslodzes; daudz, daudz vairāk ir to, kas ierūsē, nekā to, kas pārgurst. Kas pierod pareizi strādāt svaigā gaisā, tiem asinsrite parasti būs laba un spēcīga. Mēs vairāk esam atkarīgi no gaisa, ko elpojam, nekā no barības, ko ēdam. Vīriem un sievām, jauniem un veciem, kas vēlas būt veseli un priecāties par darbīgu dzīvi, vajadzētu atcerēties, ka to visu nevar panākt bez labas asinsrites. Lai arī kāda būtu viņu nodarbošanās un lai arī kādas būtu viņu tieksmes, tiem vajadzētu apņemties kustēties svaigā gaisā tik daudz, cik vien tas viņiem iespējams. Kā savu reliģisko pienākumu tiem vajadzētu uzskatīt tāda stāvokļa pārvarēšanu, kas liek tiem vienmēr palikt telpās, atturoties no fiziskām kustībām un nesaņemot svaigu gaisu.”

Kustību svētības:

nodrošina skaistu figūru un stiprina muskuļus,

stiprina sirdi,

veicina asinsriti,

uzlabo minerālvielu uzsūkšanos kaulos,

pazemina paaugstinātu asinsspiedienu,

samazina lieko svaru,

paaugstina labā holesterīna līmeni asinīs,

uzlabo cukura līmeņa regulāciju diabēta gadījumā,

palīdz kontrolēt stresu,

stiprina imūnsistēmu,

rada labsajūtu.

Kā veiksmīgi tikt galā ar stresu

Tradicionāli pret stresu cīnās ar dažādām atslābināšanās metodēm. Taču es vēlos atklāt kādu citu risinājumu šai problēmai.

Vispirms ir jāsaprot, ka „stress” nav nekas jauns, kas skar tikai priviliģētus cilvēkus. Stress ir nepieciešams dzīvībai un veselībai. Vienīgā vieta bez stresa ir kapsēta.

 „Veselīgais” stress ir īslaicīga fizioloģiska pielāgošanās ikdienišķiem izaicinājumiem, kuri iedarbojas stimulējoši un uzlabo panākumus. „Sliktais” stress rodas no organisma nespējas pielāgoties apgrūtinājumiem vai arī kā sekas nesaskaņām starp prasībām un to izpildīšanu. Patiesībā atšķirība starp labo un slikto stresu ir atkarīga no katra indivīda reakcijas, jo stress nav pati situācija, bet gan mūsu reakcija uz to. Mūsu reakciju ietekmē personīgais situācijas skaidrojums, attieksme un iepriekšēja pieredze. Tas nozīmē, ka vismaz kaut kā mēs varam kontrolēt savu reakciju uz dzīves situācijām.  

Mūsu organisms darbojas kā fizisks, garīgs, emocionāls un sociāls kopums. Tāpēc pastāv zināmas kopsakarības starp imūnsistēmu, uzturu, fizisku aktivitāti, atpūtu, garīgu uzvedību, stresa kontroli utt. Veiksmīgu stresa kontroli var salīdzināt ar labu veselību. Ja stress tevi uzvar, tas noved pie slimības.

Mums ir pastāvīgi jāpielāgojas nepārtraukti mainīgajai pasaulei visos četros aspektos: fiziski, garīgi, emocionāli un sociāli, piemēram, temperatūrai, gaismai, troksnim, fiziskam vai garīgam darbam, attiecībām ar Dievu un cilvēkiem, fiziskai vai garīgai traumai utt. Stresoru intensitāte var būt dažāda, kā arī var kombinēties vairāki stresa faktori. Vispārējais pielāgošanās sindroms nozīmē, ka organisms parasti reaģē vienādi, ja to izaicina kāda akūta stresa situācija, neatkarīgi no tā, kāda ir šī situācija – fiziska, garīga vai sociāla. Vispārējā pielāgošanās sindroma stadijas: 1) trauksme, 2) pretošanās, 3) pārgurums.

 

Stresa fizioloģiskā ietekme uz organismu

tūlītēja ietekme (atbilst trauksmes fāzei)

- izdalās adrenalīns

- paaugstinās asinsspiediens

- sirdsdarbība paātrinās

- vairāk asiņu muskuļos

- mazāk asiņu nierēm un gremošanas orgāniem

- acs zīlīšu paplašināšanās

- saasinās garīgā uztvere

Varētu teikt, ka šīs reakcijas ir „normālas”, jo tās atbilst fizioloģiskiem mehānismiem, kas ir nepieciešami, lai „cīnītos” vai „bēgtu”. Parasti šīs sekas pazūd, tiklīdz akūtā fāze ir pāri, neatstājot ļaunas sekas. Problēma rodas, ja stresors ir pārāk spēcīgs, pārāk ilgs vai nepareizā vietā.

 

ilgstoša stresa ietekme

- samazina spēju pretoties slimībām

- garīgs izsīkums

- iekšējs nemiers un uzbudinājums

- pašapziņas samazināšanās

- emocionāla pārjūtība

- tieksme pēc alkohola un narkotikām

- ticības un dzīves jēgas zudums

Ilgsotšs stress bez nepieciešamās atpūtas fāzes izraisa pārguruma stadiju, kas var radīt dažādas veselības problēmas, piemēram, gremošanas sūdzības, paaugstināts asinsspiediens, vājš libido, apetītes trūkums, novājināta imūnsistēma un, beidzot, depresija. Daži cilvēki vairāk cieš fiziski, turpretī citi vairāk izjūt sekas emocionāli vai sociāli, atkarībā no individuālās īpatnības.

 

Kā tas var būt, ka daži cilvēki var labāk kontrolēt stresu nekā citi? Cilvēki, kas var paciest lielāku slodzi, reaģē ar ne tik intensīvu reakciju. Mēs varam mācīties un vingrināties izturēt lielāku slodzi un labāk pārvaldīt stresa situācijas. To var panākt ar audzināšanu un veselīgu dzīvesveidu, kas stiprina mūsu pretošanās un pārvarēšanas spējas.

 

Atbilde uz stresu

Trīs reakcijas fāzes

A. Kairinājums jeb stresors - garīgs vai fizisks apgrūtinājums, kas var izraisīt stresu.

Mēs nevaram izvairīties no visām stresa situācijām, taču varam iemācīties izvairīties vismaz no dažām.

B. Uztvere. Mūsu apzinātā reakcija ir lielā mērā atkarīga no tā, kā mēs uztveram un vērtējam situāciju. Uztveri veido uzskati, audzināšana un iepriekšēja pieredze. Ko jūs teiktu par vīrieti, kas glauda zirnekli? Pat ja es zinātu, ka zirneklis nekož, man būtu neomulīgi un es turētos pa gabaliņu no šī cilvēka. Dažādām kultūrām un reliģijām ir dažādi uzskati un dažreiz pat māņticība, kas ļoti var ietekmēt tās locekļu uzskatus. Palīdzot cilvēkiem labot nepareizu uztveri, mēs varam mazināt viņu stresu. Piemēram, daudz nevajadzīgu baiļu izraisa nepareiza izpratne par Dievu.

C. Reakcija. Trauksmes reakcija ir atkarīga no autonomas nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Tas ir „vispārējās pielāgošanās sindroms”. To mēs maz varam ietekmēt. Mēs varam vienīgi uzlabot savu vispārējo fizisko un emocionālo veselības stāvokli. Tālāk mēs varam audzināt savu apzināto uzvedību, lai veiksmīgi uzveiktu situāciju. Tam var būt izšķiroša nozīme.

Nepareizi risinājumi

Problēmas noliegšana

Citu vainošana

Nomierinošu līdzekļu lietošana

alkohols

smēķēšana

lamāšanās

 

Daži praktiski padomi

Laiks

Modernajā dzīvē, kur viss kļūst arvien ātrāks, laika plānošana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām nodarbēm. Parasti ir jāizdara vairāk, nekā pieejamajā laika sprīdī ir iespējams izdarīt. Tāpēc veiksmīgi cilvēki ir iemācījušies nospraust prioritātes. Ir lietas, kas ir svarīgas, un ir citas lietas, kas ir steidzīgas. Citas lietas ir gan svarīgas, gan steidzīgas, bet citas nav ne viens, ne otrs. Vienalga, kā tu kārtosi, neiznāks laika visam. Tātad sāc ar svarīgo un atstāj ne tik svarīgo malā, ja arī tas būtu patīkams un labs.

 

Nauda

Uz šīs pasaules ir liela nabadzība, un tomēr ar naudu nevar nopirkt laimi. Daudz stresa un ciešanu sagādā nepareiza pieejamo līdzekļu sadale un arī tas, ka vēlamies vairāk nekā mums ir. Derīgs princips naudas izlietošanā ir šis: netērē vairāk, nekā tev ir. Bieži vien atšķirīgi uzskati par naudas izdošanu ir iemesls ģimenes strīdiem un politiskām nesaskaņām. Te var palīdzēt ikmēneša budžeta sastādīšana. Cik vien iespējams, vajadzētu izvairīties no parādiem. Pamatprincips, kas mums var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus naudas izdošanā, ir atzīt, ka viss pieder Dievam un mēs esam tikai Viņa pārvaldnieki. Tie, kas ir uzticīgi desmitā došanā, var apliecināt, ka ar Dieva svētību „nedaudz kļūst vairāk”. Salamans apliecina Dieva uzticību, atskatoties uz savu garo mūžu: „Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” Ps. 37:25

 

Cilvēki

Mēs esam radīti kā sociālas būtnes, un liela daļa mūsu dzīves laimes un panākumu ir atkarīga no mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem. Vēlos minēt trīs nelielus knifiņus ar lielu ietekmi attiecību uzlabošanai:

1. Smaidi. „Līksma sirds dara līksmu arī vaigu.” Sal.pam. 15:13

2. Esi pateicīgs. Saki biežāk „paldies”, arī tad, kad tas nav sevišķi vajadzīgs! Šis vārdiņs veic brīnumus un kritisku situāciju var pilnīgi izmainīt. Ikviens mīl pateicīgu cilvēku.

3. Ieklausies, pirms runā. Klausīties nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai klusēt, kamēr otrs beigs runāt. Klausīšanās prasa aktīvu uzmanību un līdzjūtību. Negaidi, ka ikviens tev piekritīs, arī tad, ja tev būs vislabākie argumenti. Bet gan: „Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretī svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību.” (1.Pētera 3:9) Un „cik vien iespējams, turiet mieru ar visiem cilvēkiem” (Rom. 12:18).

 

Slimība

Vai nu pie sava ķermeņa, vai pie iemīļota cilvēka, slimība vienmēr ir iemesls stresam, sevišķi hroniska slimība vai vēzis. Atcerieties, ka nevienam nepalīdzēsim, ja vainosim slimo vai vēl kādu citu situācijas izraisīšanā. Lai arī kāda izskatītos situācija, turies pie savas ticības Dievam un pieķeries Viņa apsolījumiem. Jēzus teica: „Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi; es jūs gribu atvieglināt.“ (Mt. 11:28)

 

Rūpes

Katram ir kādas rūpes. Bieži vien notiek tā, ka cilvēki ir norūpējušies par lietām, kas nav viņu daļa, un, vēl sliktāk, par lietām, kuras vispār nav iespējams mainīt. Jēzus neteica, ka mums nevajadzētu rūpēties par savu veselību vai par savu dienišķo maizi, bet gan Viņš uzsver vajadzību izvēlēties pareizās prioritātes dzīvē. „Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības, tad jums visas pārējās lietas tiks piemestas.” (Mt. 6:33) Tas ir brīnišķīgs apsolījums! Kāpēc neizmēģināt?

 

Atver kontu Stresa drošības bankā!

 

Veselīgs dzīvesveids dod fizisku, garīgu un emocionālu spēku, lai sagatavotos ikdienas izaicinājumiem, arī sociālā ziņā. Pēc manas pieredzes, tas ir vitāls aspekts veiksmīgai stresa kontrolei. Ievērojot šos norādījumus, tiek uzlabota dzīves kvalitāte, stiprināta imūnsistēma, celta pašapziņa, mierīgāk tiek uztverta spriedze ģimenē un darba vietā, stresori izskatās mazāki, miegs ir dziļāks, un ar tīru sirdsapziņu un uzticību Dievam tu varēsi dzīvei acīs skatīties ar pozitīvu un uzvarošu attieksmi!

Stresa kontroli varētu salīdzināt ar bankas kontu. Enerģija tiek noglabāta un iztērēta. Katras stresa pilnas situācijas apstrādāšana prasa fizisku un garīgu enerģiju, cita vairāk, cita mazāk. Arī kļūdains dzīves stils prasa fiziskas, garīgas un emocionālas rezerves. Kad bankas konts ir tukšs, nonākam pārguruma stadijā, depresijā, sabrukuma jeb izdegšanas fāzē. Svarīgi, lai enerģijas konta bilance vienmēr būtu pozitīva. Labs, regulārs miegs un atpūtas pauzes atjauno izlietoto iekšējo enerģiju. Svaigs gaiss un veselīgs uzturs sniedz jaunu enerģiju ķermenim un garam ikdienas uzdevumu veikšanai. Labi draugi tevi atkal uzmundrina, kad esi pie izsīkuma un sniedz nepieciešamo atbalstu. Tīra sirdsapziņa ir vislabākais nomierinošais līdzeklis pasaulē. Un beidzot, ir nepieciešams pārdabīgs spēks un gudrība, lai būtu sagatavots visiem dzīves izaicinājumiem. Dievs ir visa spēka avots, un Viņš ir apsolījis: „Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Fil 4:7

 

Prof. Dr. med. Jochen Hawlitschek, MPH (Šveice)

 

clip_image002

 

Glaukoma: piekrāpts!

(Dr. Artūra Giebela lekcijas pieraksts)

Tu domā, ka redzi, bet patiesībā neredzi.

Acī ir spiediens, kas izplatās visos virzienos. To rada acī esošais šķidrums, kuru ražo asinis un kurš apgādā ar barības vielām tās acu daļas, kurās nav asinsvadi. Šķidrums aptver arī acs lēcu un baro to. Tas tek cauri zīlītei un tiek izvadīts pa acs priekšējās kameras stūri, kur nonāk atpakaļ asinsritē. Ja šķidrums saražots par daudz un rodas sastrēgums, tad spiediens sāk celties. Ja saražoto šķidrumu ir viegli izvadīt, tad spiediens ir zems jeb normāls. Tīklene, kas atrodas acs aizmugurē un uz kuras veidojas attēls, veidota no nervu šķiedrām, kas sakopojas redzes nervā. Kas notiek, kad zaudējam nervu šķiedras? Veidojas „baltie plankumi”, kā rezultātā rodas sānu redzes defekts - redz to, kas ir tieši priekšā, bet neredz uz sāniem. Piemēram, veikalā varu izlasīt to, kas ir rakstīts uz paciņām, bet neredzu plauktu, kurā ir saliktas preces, vai neredzu blakus noliktu krēslu un aizķeros aiz tā. Es skrienu virsū cilvēkiem un sienām, es neredzu mašīnas, kas tuvojas, uzskrienu virsū braucošam ritenim... Tu domā, ka redzi, bet tik daudz neredzi...

Ja ir tāda problēma, ārsts nozīmē biežas redzes pārbaudes – ik pa 3, 4, 6 mēnešiem. Lai samazinātu spiedienu, būs jāpilina acu pilieni no 1 līdz 4 reizēm dienā. Ja paliek pavisam slikti, būs jālieto zāles, kurām visām ir blakusparādībās. Piemēram, reibonis pieceļoties, paliek sarkanas acis, citiem izraisa sirdsdarbības traucējumus, elpošanas problēmas, tirpst pirksti, ir caureja un krampji, izmainās ēdiena garša, tas garšo kā metāls. Ja nepalīdz zāles, ir arī lāzerķirurģija un operācija. Visas šīs ārstēšanas mērķis ir samazināt spiedienu, jo glaukomas viszināmākais riska faktors ir spiediens acī.

Bet glaukoma nebūt nav paaugstināts acs spiediens. Patiesībā neviens to nezina, kas ir glaukoma. Tas ir nervu bojājums, bet kāpēc - to nezina. Gandrīz pusei glaukomas pacientu ir normāls acs spiediens. Citiem ar augstu spiedienu nav glaukomas. Pat ja ārsts izdara visu, lai spiediens samazinātos, tomēr 25% gadījumu glaukoma neapstājas, bet progresē. Viss, ko mēs zinām, ka, jo augstāks spiediens, jo lielāks risks iegūt glaukomu.

Ja ārsts veic pārbaudi un secina, ka ir augsts spiediens acī un redzes nervs ir citādāks nekā parasti, tad viņš zina, ka cilvēkam var attīstīties glaukoma. Tas nozīmē, ka tad viņš veiks pārbaudes bieži un atkārtoti, lai pamanītu pirmās glaukomas pazīmes. Tiklīdz viņš pamanīs acs bojājumu, viņš sāks ārstēšanu. Izklausās dīvaini – gaidīt, kamēr pacientam paliks sliktāk, lai varētu sākt ārstēt... Sākot ārstēšanu ar zālēm, jūs varat iegūt nopietnus blakusefektus. Bez tam tas maksā lielu naudu. Un ārsts vēl joprojām nezina, ko viņš ārstē, izņemot spiedienu. Bet ko spiediens nozīmē, to neviens nezina...

Trīs ārsti veica pētījumus ar cilvēkiem, kuriem vēl nebija glaukoma, bet kuriem tā varēja attīstīties. 40 minūtes 4 reizes nedēļā viņiem lika braukt ar riteni. Spiediens samazinājās par 5 mm. Vai jūs zinājāt, ka tas ir vairāk nekā var samazināt ar zālēm? Kāpēc lietot zāles un iegūt blakusefektus, lai samazinātu spiedienu, ja var izvēlēties kustības? Vai patiešām riteņi to izdarīja? Viņi pārtrauca kustības, un pēc 3 nedēļām spiediens atgriezās iepriekšējā stāvoklī. Ja jums būtu glaukoma, vai jūs gribētu aktīvi kustēties?

Vēl kāds pazīstams pētījums, kurā pārbaudīja, kā kafijas un tējas* lietošana ietekmē acu veselību. Tie, kuriem bija glaukoma un dzēra kafiju, spiediens acīs bija par 3 mm augstāks nekā tiem, kuri nedzēra kafiju. Vai jūs zinājāt, ka 3 mm ir vairāk, nekā var samazināt ar zālēm? Ja jums būtu glaukoma, vai jūs gribētu pārtraukt dzert kafiju?

Liekais svars arī ir saistīts ar acs spiedienu. 2003. gadā Japānā pētīja vairāk nekā 600 cilvēku, kuriem nebija ne glaukomas, ne paaugstināta asinsspiediena. Viņi atklāja, ka tie, kuriem ir augsts spiediens acīs, parasti ir arī apaļāki cilvēki, kā arī ir smēķētāji un lieto alkoholu. Vai jūs gribētu nomest lieko svaru un atmest sliktos ieradumus, ja zinātu, ka jums ir glaukoma?

Veimāras institūtā ir 14 dienu dzīvesveida programma ar kustībām un veģetāru ēdienu. Pētījumu veica ar 91 cilvēku, bet 30 programmā nepiedalījās. Pēc tikai 14 dienām spiediens bija samazinājies par vairāk nekā 10% abās acīs! Bez tam viņi secināja, ka arī cukura un holesterīna līmenis ir labāks, asinsspiediens ir labāks, kā arī samazinājies svars. Tiem, kas programmā nepiedalījās, nebija šajā laikā nekādu izmaiņu. Ja jums būtu glaukoma, vai jūs gribētu dzīvot veselīgāk?

Pētot dziļāk, atklājās, ka tiem, kam ir glaukoma, asins šūnas ir lipīgākas. Lai tiktu cauri asinsvadiem, asins šūnām visu laiku ir jāpielāgojas asinsvadam. Ja asins šūnas ir salipušas, tās vairs nespēj izkļūt cauri asinsvadiem un veidojas sastrēgumi. Asinis ir biezākas arī pēc taukainas maltītes, un arī pacientiem, kuriem ir glaukoma... Pareizs uzturs un kustības palīdz mazināt asins blīvumu. Augstvērtīgu ogļhidrātu, zema tauku satura un bagātīga šķiedrvielu satura uzturs arī palīdz samazināt asins viskozitāti. Izmaiņas redzamas jau pēc 2-3 nedēļām.

Tika pētīti veģetārieši, un atklāja, ka tiem, kas neēda gaļu, asinis bija daudz šķidrākas nekā parasti cilvēkiem. Vēl šķidrākas asinis ir tiem, kas ēd tikai augu valsts produktus.

Tika veikts pētījums ar žurkām. Tām izraisīja glaukomu un deva uzturu, kas saturēja daudz holesterīna. Žurkas strauji novecoja. Peroksīdu daudzums rāda, cik ātri mēs novecojam, un to var samazināt ar antioksidantiem. Glaukomas pacientiem asinīs tiek atrasts liels daudzums peroksidācijas vielu, bet maz C vitamīna. Arī lēcā un šķidrumā...

Dienvidkalifornijā veica pētījumu. Paņēma tīklenes šūnas pie redzes nerva. Pie šūnām pielēja peroksīdus, tas ātri izraisa oksidēšanos, šūnas ātri noveco un mirst. Tā tas arī bija. Izmēģināja vēl divus peroksīdus. Atkal šūnas nomira. Tad paņēma flavonoīdus, kas ir daudz augļos un dārzeņos, un vispirms tos pievienoja šūnām. Tad uzlēja peroksīdu. Un šūnas nenomira. Tas likās ļoti interesanti. Pamēģināja pievienot cik vien maz var flavonoīdus. Zāles ir jālieto noteiktā daudzumā, lai nepārdozētu, bet arī lai būtu efekts. Tā tagad vajadzēja atrast, cik vajag un cik drīkst lietot flavonoīdus. Šūnas nenomira pat pie vismazākā flavonoīdu daudzuma. Tad pievienoja ļoti daudz flavonoīdu. Un atkal šūnas nenomira. To pašu izdarīja ar citām šūnām. Pārbaudīja ar dažādiem flavonoīdiem, gan mazu devu, gan lielu. Neatklājās nekas toksisks... Izdarīsim vēl kādu pārbaudi, jo tas ir pārāk pārsteidzoši, lai ticētu. Paņemsim šūnas. Uzliesim peroksīdu. Šūnas sāk mirt. Tad pievienosim flavonoīdus. Un šūnas izdzīvo!

...Arvīds brauc uz darbu ar motociklu. Viņš ir iemācījies vienmēr uzlikt ķiveri. Kādu dienu viņš šķērsoja krustojumu, un viņam uztriecās mašīna, bet viņam bija ķivere, un viņš izdzīvoja. Viņš bija ļoti laimīgs un arī bērniem mācīja, cik svarīgi ir vilkt ķiveri. Kādu dienu viņš steigā aizmirsa uzlikt ķiveri. Nelaimīgā kārtā atkal mašīna uztriecās viņam virsū. No tuvējā veikala pārdevējs dzirdēja troksni un izgāja ārā. Arvīds gulēja krustojuma vidū. Viņa galvaskauss bija atvēries, asinis tecēja pa muti un acīm. Veikala pārdevējs paķēra savu ķiveri, pieskrēja pie Arvīda un uzvilka viņam to. Asinis pārstāja plūst, brūces sadzija, Arvīds atvēra acis un piecēlās.

Traks stāsts? Tas ir augļu un dārzeņu spēks. Nav brīnums, ka acu ārsti vēl joprojām nezina, kas ir glaukoma, jo viņi uzdod nepareizus jautājumus.

Un tomēr kādu reizi uzdeva pareizu jautājumu. Kāda ir saistība starp antioksidantiem un glaukomu? Tika veikts pētījums ar divām cilvēku grupām, kuras novēroja ~10 gadus. Kopā vairāk nekā 110 000 cilvēku. Secinājums bija, ka nav nekā kopēja glaukomai un uzturam. Pēc visa tā, ko esmu teicis, vai tas nav skumji? Labi veikts un finansēts pētījums, bet neatklāja saistību... Tas ir loģiski, ka tie, kas veica turpmākos pētījumus, iepazinās arī ar šiem rezultātiem. Parasti vispirms izlasa kopsavilkumu. Un daudziem šis pētījums atņēma drosmi... Ir tāda zinātniece Anna Kolemana. Viņa jautāja, vai jūs izlasījāt visu darbu, ne tikai kopsavilkumu?! Izrādījās, pētnieki bija atklājuši, ka glaukoma samazinājās par 30%, ja uzņēma luteīnu un zeaksantīnu (karotīni)... Arī ar vitamīnu E samazinājās par 30 %. Cilvēki, kas analizēja pētījumu, darīja to nepareizi, viņi analizēja to tā, it kā tās būtu sirds slimības, no kurām mirst. Bet no glaukomas jau nemirst, ar to dzīvo...

Zinātniece izdarīja pati savu pētījumu. Viņa secināja, ka, ja apēd 2 porcijas burkānu nedēļā, tad risks samazinās par 68%, ja ēd zaļos dārzeņus un kāpostus, tad risks samazinās par 70 un vairāk procentiem. Ja jums būtu glaukoma, vai jūs gribētu ēst burkānus un kāpostus? Es nevaru izteikt, kāds man bija prieks, lasot par šiem atklājumiem. Šie pētījumi šī gada (2008.) jūnijā tika publicēti Amerikas oftalmologu žurnālā.

Vēlreiz gribu uzsvērt: atmetiet smēķēšanu, ēdiet nerafinētu augu valsts uzturu, lietojiet ūdeni un kustieties, izvairieties no taukaina ēdiena kā no indes, ēdiet tik daudz augļu un dārzeņu, lai jums nebūtu vietas gaļai, sieram vai pienam. Ir noteikti svarīgāk likt uzsvaru uz to, ko vajadzētu ēst, nevis ko nevajadzētu. Ja jums gribas ēst gaļu, uzlieciet mazu gabaliņu uz šķīvja. Tad lieciet uz šķīvja bagātīgi augļus un dārzeņus. Un ja gaļa gadījumā nokrīt no šķīvja, tad lai tā arī krīt...

*šeit ir runa par dabīgo kafiju un Ķīnas tēju

Dr. Artūrs Giebels (ASV) ir oftalmologs, praktizējošs lāzerķirurģijas un kataraktas speciālists.

Vai tev jau ir ROKASGRĀMATA?

Iegādājoties jaunu elektroierīci, automašīnu, mēbeli vai kādu citu sadzīvei nepieciešamu lietu, tu līdzi saņem rokasgrāmatu jeb lietošanas pamācību no preces ražotāja. Vai nebūtu dīvaini, ja cilvēks, šis apbrīnojamais Dieva radīšanas meistardarbs, būtu izlaists no Radītāja rokām bez pamācības, kā apieties ar smalko mehānismu, kas bieži vien ir cilvēka prātam grūti izprotams un aptverams? Par laimi, šī rokasgrāmata ir tik īsa un vienkārša, ka to ar nelieliem paskaidrojumiem ir iespējams ievietot vienā Adventes Vēstu lapaspusē.

Nutrition Pareizs uzturs ir labas veselības pamats. Radītājs mūsu uzturam izraudzījis labību, augļus, riekstus un dārzeņus. Sagatavoti iespējami vienkārši un dabiski, tie ir visveselīgākais un stiprinošākais uzturs.

Exercise Rosīgums ir mūsu eksistences pamatlikums. Ja muskuļi netiek nodarbināti, tie kļūst vāji un nespēcīgi, bet kustības uzlabo gan fizisko, gan garīgo veselību, vairojot dzīvīgumu un spēku, kā arī cilvēka labsajūtu un optimismu.

Water Tā kā 70% no cilvēka ķermeņa ir ūdens, ir svarīgi zināt, cik, ko un kad dzert, lai saglabātu veselību. Savukārt ūdensdziedniecība (ūdens lietošana ārīgi) ir noderīga ne tikai profilaksei, bet arī dažādos slimību gadījumos.

Sunlight Saule ir Dieva radīts enerģijas avots, lai uzturētu augu un dzīvnieku valsts, tai skaitā cilvēka dzīvības ciklu. Tā ir ārkārtīgi svarīga organisma vielmaiņas procesiem un hormonālajam līdzsvaram.

Temperance Atturība. Lietot saprātīgi labās lietas un izvairīties no sliktajām ir ļoti vērtīgs, taču praksē bieži vien grūti īstenojams ieradums. Atturību nevar ne nopirkt, ne nopelnīt, bet tā ir svarīga Dieva dāvana, „Svētā Gara auglis” (Gal. 5:22,23).

Air Gaiss ir organisma svarīgākais resurss, jo bez tā mēs varam izdzīvot tikai dažas minūtes. Svaigs gaiss un pareiza elpošana novērš slimības, uzlabo vielmaiņu, nomierina nervus, rosina ēstgribu, veicina gremošanu un veselīgu, atspirdzinošu miegu.

Rest Atpūta. Lai atjaunotos, organismam ir nepieciešama atpūta. Veselībai svarīgi ir dažādi atpūtas veidi – gan miegs, gan brīvdienas, gan atvaļinājums, gan nelielas pārmaiņas darbadienas gaitās un fiziska izkustēšanās.

Trust Uzticība dievišķajam spēkam ir dāvana, kas palīdz izdarīt pareizu izvēli. Pateicība, prieks, labsirdība, uzticēšanās Dieva mīlestībai un rūpēm ir vislielākā drošība veselībai. „Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Sal.pam. 3:5,6

Atceries! Visi astoņi veselīga dzīvesveida principi darbojas ciešā saskaņā, un uz tiem var attiecināt to pašu, ko uz 10 morāles baušļiem – atmetot vienu, nedarbojas arī pārējie!

Šī rokasgrāmata ir tapusi, balstoties uz Elenas Vaitas rakstīto 1905.gadā. „Tīrs gaiss, saules stari, mērenība, miers, kustības, pareiza diēta, ūdens pielietošana un uzticēšanās dievišķajam spēkam — tie ir īstie dziedniecības līdzekļi.” (Kristus dziedinošā kalpošana, 127.lpp) Mūsdienās tā ir atradusi atbalstu neskaitāmos zinātniskos pētījumos un ar panākumiem darbojas adventistu sanatorijās visā pasaulē. Sākot lietot šo rokasgrāmatu, daudzi piedzīvo, lūk, ko - normalizējas svars, asinsspiediens, holesterīns, no zālēm atbrīvojas otrā tipa diabētiķis, sakārtojas gremošanas sistēma un iekšējo orgānu darbība, uzlabojas sirdsdarbība un asinsrite, atgūst spēku un nostiprinās muskuļi, efektīvāk sāk strādāt imūnsistēma, līdzsvarojas nervu sistēma, tiek atvieglotas sāpes locītavās un dažos gadījumos apstādināts vai pat likvidēts vēzis. Bet pāri visam – cilvēks atrod Pestītāju, risinājumu savai grēka problēmai. „Dabas likumi, kas ir Dieva likumi, ir radīti mūsu laimei. Mūsu paklausība šiem likumiem sekmē mūsu laimi uz šīs zemes un palīdz mums sagatavoties uz nākamo.” (Consels on Health, 390)


(Pārpublicēts no žurnāla "Adventes Vēstis", 2008. gada septembris)

Kad daudz ir par daudz

Šoreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību trešajam faktoram, kas apdraud sirds veselību – liekais svars. Lieko svaru varētu uzskatīt par galējību. Esmu novērojis, ka arī attieksme pret šo problēmu bieži ir galēja. Kamēr vieni izmēģina jebkuru metodi slaidas figūras atgūšanai, citi labpatikā priecājas par apaļajiem, sakot: „Laba cilvēka vajag daudz!”

Arī Bībele izsaka divējādu attieksmi pret taukiem. No vienas puses, tā treknumu uzskata par svētību un pat iesaka: „Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots...” (Neh 8:10) No otras – norāda, ka pēc aptaukošanās seko grēki un izlaidība: „Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības...” (Jer. 5:28) Tomēr šajā jautājumā visai interesants likās Jesajas grāmatā rakstītais: „Tanī dienā novelsies viņa, Asura, nasta no taviem kamiešiem un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz viņa treknuma.” (Jesajas 10:27) Līdz pat mūsu dienām ir saglabājusies pārliecība, ka pārmērīga aptaukošanās noved pie ātra sabrukuma -- Pasaules Veselības Organizācija ir novērojusi, ka 80 gadu vecumu sasniedz tikai 10% cilvēku ar lieko svaru.

Cik daudz ir par daudz?

Vienkāršākais veids, kā noteikt lieko svaru, ir pēc Ķermeņa masas indeksa (ĶMI). Formula: ĶMI=svars (kg): augums (m)2 (normas skat. tab.) Piemēram, ja svars ir 70 kg, augums 1,75m, tad 70:1,752=22,86. Tātad ķermeņa svars ir normāls.

Novērtējums

ĶMI (kg/m2)

Pazemināts

<18.5

Normāls

18.5-24.9

Lieks svars

>25

Aptaukošanās

>30

Aptaukošanās I

30.0-34.9

Aptaukošanās II

35.0-39.9

Aptaukošanās III

>40.0

Ir vēl kāds veids, kā viegli noteikt, vai tauki nav par daudz sakrājušies zem ādas – gurnu un vidukļa apkārtmēru attiecība. Vīrietim jābūt ne vairāk kā 1:1, bet sievietes viduklim vajadzētu būt tievākam 1:0,8 un mazāk. Ja viduklis ir resnāks, tad neatkarīgi no pakāpes var gaidīt kādu no sirds slimībām.

Kāpēc liekais svars ir bīstams?

Ar lieko svaru saista daudzas problēmas, bet jāatceras, ka bieži vien aptaukošanās ir komplektā ar citiem riska faktoriem, kā arī ir šo riska faktoru izraisītāja. Jau pie sākotnējās - pirmās pakāpes aptaukošanās - ateroskleroze tiek novērota katram trešajam. Bet 80 % cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, tāpat ir novēroti patoloģiski sirds - asinsvadu sistēmas mērījumi un, pirmkārt, paaugstināts asinsspiediens (PA). Ir kāda pārsteidzoša nianse, ko min statistika. 50% hipertensijas slimniekiem PA iemesls ir liekais svars, taču novājēšana palīdz atbrīvoties no PA bez jebkādām zālēm 60% korpulento hipertensijas slimnieku. Domāju, ka tas ir saistīts ar novājēšanas procesa labvēlīgo ietekmi uz organismu.

Vēl obligāti jāpiemin liekā svara un II tipa diabēta ciešo saistību pat līdz 85% cukura slimnieku. Iespēja saslimt ar šo slimību pieaug ar katru liekā svara kilogramu! Jo aptaukošanās veicina šūnu pretestību insulīnam, līdz ar to tās nespēj sadedzināt ogļhidrātus. Savukārt diabēts bieži vien ir sākums dažādām sirds kaitēm.

Ja ir liekais svars, tad:

3x lielāks infarkta risks

4x lielāka nosliece uz PA

5x biežāk saslimst ar diabētu

5x lielāka iespējamība, ka ir paaugstināts holesterīna līmenis

6x biežāk sirgst ar žults pūšļa slimībām

biežāk slimo ar vēzi

lielāka nosliece uz depresiju


No kā rodas liekie kilogrami?

Zinātne min trīs galvenos faktorus – nepareizs uzturs, kustību trūkums un iedzimtība. Par uzturu un kustībām viss tā kā būtu skaidrs, jo mobilitātes laikmetā fizisks darbs un aktīvas kustības ikdienā ir samazinātas līdz minimumam. Bet par iedzimtību, uz ko daudzi gribētu novelt savu lieko kilogramu nastu, man radās dažas pārdomas.

Izrādās, ka mediķi cīnās par iespēju „salabot” gēnus, lai novērstu aptaukošanos. “Aptaukošanās ir sarežģīta ģenētiska problēma, jo svara regulēšanā piedalās vairāki desmiti gēnu,” skaidro profesors Valdis Pīrāgs – Latvijas genoma projekta medicīniskais vadītājs. «Izrādās, svara regulācija notiek divos līmeņos. Vieni gēni nosaka apetītes un sāta līmeni, kura kontroles centrs atrodas smadzenēs, bet citi – regulē vielmaiņas ātrumu tauku vai muskuļu šūnās.” (1) Izrādās, apmēram 25–30% pasaules iedzīvotāju pieder t. s. taupīgajam vielmaiņas tipam, ko bērni pārmanto no saviem vecākiem, tātad ar noslieci uz aptaukošanos. Kā piemērs tam minēts fakts, ka Amerikas indiāņu ciltīs aptaukojušies ir gandrīz 90% cilvēku ar vidēju un augstu ienākumu līmeni. Un šeit rodas jautājums, kāpēc starp šīs pašas iedzimtības cilvēkiem, kuriem nav tik lieli ienākumi un kuri dzīvoja pāris desmit gadus iepriekš, korpulentums bija tikpat reta parādība kā spitālība Latvijā? Tāpēc mana pārliecība ir, ka liekā svara problēmas atslēga ir un paliek dzīvesveids!

Ansis Roderts

Izmantotā literatūra:

http://sandija.eu/?p=530

http://www.diabets.lv/lv/pacientiem6.htm